Kronas sadārdzināšanās rada labvēlīgākus nosacījumus Latvijas eksportētājiem. Kamēr aug ekonomika, patēriņš un kronas vērtība – Latvijas eksportētājam ir vieglāk pārdot savu produkciju un konkurēt Zviedrijas tirgū.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmē, ka Zviedrijas Centrālās bankas (CB) lēmums par pakāpenisku likmju palielināšanu bija gaidīts un atbilst jau iezīmētajai tendencei pakāpeniski stabilizēt likmes atbilstoši jaunajiem apstākļiem ekonomikā un ierobežotu augošo inflāciju. Zviedrijas ekonomikas negaidīti straujais pieaugums, procentu likmju kāpums un citi faktori nes līdzi arī kronas sadārdzināšanos, kas rada labvēlīgākus nosacījumus Latvijas eksportētājiem, kuru darījumu norēķinu valūta ir krona. Taču jautājums ir, cik daudz tādu ir un kādi ir darījumu līgumu nosacījumi, norāda eksperts.
Tieša ietekme uz Latvijas biznesu nav sagaidāma, taču veiktie pasākumi var viest atsevišķas korekcijas Zviedrijas ekonomikā. Respektīvi, likmju kāpums var piebremzēt patēriņa, nekustamā īpašuma tirgus attīstības tempus, kas var pamainīt pieprasījumu pēc Latvijas precēm. Arī uz Latvijas banku sektoru Zviedrijas CB lēmums nekādu ietekmi neatstās. Lielāka un daudz nozīmīgāka ir Euribor likmes izmaiņām, jo tas tiešā mērā ietekmē Latvijas kredītņēmēju maksātspēju. Pārlieku straujš likmju kāpums nav vēlams, jo var pārlieku sabremzēt vērojamos stabilizācijas procesus.
Nordea bankas Finanšu produktu speciālists Andris Lāriņš uzsver, ka kopš pagājušā gada vidus Zviedrijas CB jau sesto reizi paaugstinājusi kronas bāzes procentu likmi. Iemesli: augoša inflācija un augoša ekonomika. Tagad likmju celšana pat ir vieglāka, jo par likmju celšanu runā (un vienu reizi jau veica) arī Eiropas CB. Ja nebūtu likmju kāpuma spiediena eiro zonā, Zviedrijas CB būtu jāsāk bažīties par kronas sadārdzināšanos (Šveices scenārijs). Nordea prognozē likmju turpmāku kāpumu: ja nekas nemainās uz globālās un Zviedrijas skatuves, varētu būt +25 bāzes punkti jūlijā un septembrī, un 2,50% atzīmes sasniegšana līdz šā gada beigām.
Augošas procentu likmes, kā parasti vienus priecē, citus apbēdina. Priecāsies tie, kuri var nopelnīt vairāk ar investīcijām kronā, bet lielākas izmaksas sagaida kronu kredītu īpašniekus. Latvijas eksportētājiem uz Zviedriju drīzāk svarīga ir ekonomikas izaugsme un ar to saistītā kronas vērtības augšana. Kamēr aug ekonomika, aug patēriņš, aug kronas vērtība – Latvijas eksportētājam ir vieglāk pārdot produkciju un vieglāk konkurēt Zviedrijas tirgū, kas ir pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai. Protams, pats pasākums celt likmes nozīmē bremzēt ekonomiku un nav labi eksportētājam, bet pēc Lāriņa domām, visi ir ieinteresēti samērīgā izaugsmē un pašreizējais procentu likmju līmenis nav tik augsts, lai radītu kādas nopietnas problēmas vai spēcīgi sabremzētu ekonomikas procesus. Eksperts uzskata, ka Zviedrija uz eiro zonas fona ir labs tirgus un vienīgais no kā eksportētājiem ir jāuzmanās ir samērā lielās kronas cenas svārstības.
Arī bankām Zviedrijas ekonomikas rādītāji ir laba ziņa, bet pašas procentu likmju izmaiņas nevar novērtēt viennozīmīgi – kredīti kronās sadārdzinās, taču investori var nopelnīt vairāk. Gan kredītu sadārdzinājums, gan peļņas pieaugums vidējam patērētājam nav tik būtisks īstermiņā, bet ilgākā termiņā jāņem vērā, ka procentu likme no 0,25% līmeņa jau ir septiņkāršojusies un vēl augs. Tas var piebremzēt kreditēšanas tempu pieaugumu Zviedrijā un samazināt patēriņa pieauguma tempu – kas arī ir Zviedrijas CB mērķis.
Savukārt Swedbank preses sekretāre Kristine Jakubovska uzskata, ka Zviedrijas CB lēmums Latviju neskars: «Šis lēmums attiecas uz Zviedrijas lokālo valūtu, [tam] nav kādas tiešas ietekmes uz Latviju».