Lielas parādu nastas māktā Itālijas valdība samazinājusi ambiciozās ieceres veidot budžetu ar lielu deficītu pēc tam, kad Eiropas Komisija šādus plānus raksturojusi kā valsts iespējamu ceļu uz Grieķijas pārciesto parādu dižķibeli.
Kā vēsta franču ziņu aģentūra AFP, Itālijas labējo populistu valdība pagājušajā nedēļā paziņoja par lēmumu nākamajos trīs gados valsts tēriņus plānot ar izdevumimem, kas par 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) pārsniegtu valsts ieņēmumus.
Uzskatot šādu ieceri par finansiāli bezatbildīgu, EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) norādījis: «Itālija distancējas no tiem budžeta mērķiem, par kuriem mēs esam kopīgi vienojušies Eiropas Savienības līmenī. Es negribētu, lai pēc tam, kad esam tiešām spējuši tikt galā ar Grieķijas krīzi, mēs nonāktu pie tādas pašas kīzes Itālijā».
Trešdien, 3.oktobrī, Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte (Giuseppe Conte) pavēstījis, ka valdība varētu samazināt pārtēriņu apmēru 2020. un 2021.gada valsts budžetā līdz attiecīgi 2,1% un 1,8% no Itālijas IKP.
Itālijas valdības pašreizējās parādsaistības ir milzīgas, tās veido aptuveni 131% no valsts IKP, kas ir otrais lielākais valsts parāds eirozonā aiz Grieķijas.