«Kažokzvēru bizness Latvijā ir bezjēdzīga un neētiska nozare, kas ir paslēpta dziļi laukos. Liela sabiedrības daļa neaizdomājas par aktuālo problēmu – dzīvnieku spīdzināšanu. Vēlamies ar šo gājienu mainīt cilvēku domāšanu un panākt, lai dzīvnieku kažokzvēru audzētavas tiktu aizliegtas. Šis gājiens ir «kliedziens» un mudinājums Saeimai mainīt esošos likumus, lai uzlabotu dzīvnieku labklājību,» tā BNN komentē biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāve un Gājiena par dzīvniekiem organizētāja Maija Krastiņa.
Kā ziņots, Latvijā sestdien, 24.novembrī, notika akcija Gājiens par dzīvniekiem, kura mērķis bija veicināt dzīvnieku aizsardzību un panākt izmaiņas Latvijas normatīvajos aktos – aizliegt dzīvnieku kažokzvēru fermu audzētavas. Šis gājiens, kas bija akcija dzīvnieku aizstāvībai Latvijā, līdz šim bijis viens no lielākajiem.
Pulcējušies bija vairāki simti dzīvnieku draugi, lai atbalstītu kažokzvēru audzētavu aizliegumu un pievienotos Eiropas iniciatīvai Par vistām bez sprostiem.
Dzīvnieku brīvība pārstāve Maija Krastiņa cer, ka parlamentārieši sadzirdēs dzīvnieku aizstāvjus un sāks pārdomāt esošos likumus. «Mēs ļoti cītīgi strādāsim arī pēc šī gājiena, diskusija nebeigsies šeit. Mēs tomēr dzīvojam demokrātiskā valstī, kurā nevienam dzīvniekam nevajadzētu būt nogalinātam tikai tāpēc, lai no viņa uztaisītu apģērbu.»
Jāatzīmē, ka, ņemot vērā sabiedrības nostāju un ētiskās vērtības, kažokzvēru audzēšana jau ir aizliegta daudzās Eiropas valstīs, tostarp Lielbritānijā, Austrijā, Nīderlandē, Čehijā, Horvātijā un Slovēnijā. Tāpat citās valstīs, kā, piemēram, Polijā un Lietuvā, notiek diskusijas par zvēraudzēšanas aizlieguma pieņemšanu.
Dzīvnieku brīvības pārstāve Ulrika Skakovska BNN norāda, ka šajā gājienā dodas ar mērķi, lai ar likumu tiktu aizliegtas kažokzvēru audzēšanas fermas. «Jāatceras, ka visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi. Ja tu esi suņa, kaķa draugs, tev arī vajadzētu rūpēties par citu dzīvnieku labklājību un nepieļaut, ka šādas fermas eksistē.»
Pēc Skakovskas domām, kažoku zvēraudzētavas pastāv ekonomisko apsvērumu dēļ. «Cilvēkam laukos varbūt nav tik daudz darba iespēju. Tomēr kažokzvēru fermās cilvēki, visticamāk, saņem minimālo algu, un tā nav nekāda labklājība, [salīdzinot ar to], ko viņi tur iegulda, jau sākot ar to, ka darbs, ko viņi veic, ir neētisks, un beidzot ar to, ka tas ir gan fiziski, gan emocionāli smags.»
Tāpat viņa uzsver, ka problēma slēpjas tajā, ka Latvijā ļoti liela daļa kažokzvēru fermu nepieder latviešu uzņēmējiem, bet gan ārzemniekiem, kuru valstīs jau aizliegtas kažokzvēru audzētavas. «Man šis gājiens nozīmē apvienošanos visiem dzīvnieku draugiem. Tas ir vēstījums, ka mēs varam visi izdarīt kaut ko kopā, lai panāktu labākas pārmaiņas.»
Arī gājienā satiktā dzīvnieku aizstāve Paula Rubīna vēlas, lai Latvijā tiktu stiprinātas dzīvnieku tiesības un veicināta cilvēcīga izturēšanās pret visām dzīvajām būtnēm.
Viņasprāt, mūsdienās ir ļoti daudz alternatīvu īstajai kažokādai, un cilvēkiem nevajadzētu uzskatīt, ka dabīga zvērāda ir luksus prece. «Šis gājiens to arī dara – popularizē citu dzīvesveidu un parāda, ka alternatīvas ir atbalstāmas. Mainot Latvijas likumus un panākot kažokādu fermu audzētavu aizliegumu, sabiedrība no tā neciestu, tieši otrādi – mēs varētu izglābt dzīvas būtnes.»
Gājiena beigās Dzīvnieku brīvība pārstāve Maija Krastiņa uzsvēra, ka viņa tic, ka pēc šī gājiena Latvijā zvēraudzētavu dienas ir skaitītas. «Mēs raisīsim diskusijas Saeimas ēkā, lai paskaidrotu, kāpēc šis lēmums ir svarīgs sabiedrībai, kāpēc šo likumu ir pieņēmušas citas valstis un kāpēc mums vajadzētu sekot šim pozitīvajam piemēram.»
Biedrība Dzīvnieku brīvība jau pirms kāda laika ir sākusi vākt parakstus petīcijā Saeimai, rosinot pieņemt kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā, un aicina ikvienu parakstīt petīciju vietnē www.kazoki.lv
