Vidēji divas reizes dienā tiek reģistrēti elektrotīkla bojājumi, kurus izraisa būvniecības, lauksaimniecības, mežizstrādes un citu saimniecisko darbu veicēji. Elektrotīkls šogad bojāts 684 reizes, uz laiku radot elektroapgādes pārtraukumu iedzīvotājiem, uzņēmumiem, sabiedriskas nozīmes objektiem un zaudējumus AS Sadales tīkls 247 000 eiro apmērā.
Salīdzinot ar 2017.gadu, saimniecisko darbu laikā izraisīto elektrotīkla bojājumu skaits šogad pieaudzis par 15%. Šā gada 11 mēnešos reģistrēti 247 gaisvadu elektrolīniju vadu un balstu bojājumi, 118 transformatoru apakšstaciju vai elektroapgādes sadalņu bojājumi, bet būtiski pieaudzis kabeļu līniju bojājumu skaits – šogad kabeļu līnijas bojātas 319 reizes.
Vislielākais bojājumu skaits tiek reģistrēts gada siltajā periodā, kad aktīvi norit lauksaimniecības un būvniecības darbi, tomēr arī aukstajā gada laikā tiek reģistrēti šādi elektrotīkla bojājumi, kuri atstāj bez elektroapgādes un apkures iedzīvotājus un uzņēmumus. Viens kabeļu līnijas bojājums pilsētās var radīt elektroapgādes pārtraukumu bērnudārziem, skolām, veikaliem, vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju, ceļu satiksmes regulēšanas luksoforiem u.c. objektiem, savukārt maģistrālās vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīnijas bojājums lauku apvidos var radīt elektroapgādes pārtraukumu visam novadam, tādējādi bez elektroapgādes paliek pagastu pārvaldes, poliklīnikas, zemnieku saimniecības.
Katrs šāds elektrotīkla bojājums rada zaudējumus AS Sadales tīkls klientiem, jo netiek piegādāta elektroenerģija. Uzņēmuma darbiniekiem jāpārtrauc plānotie elektrotīkla remonta darbi un nekavējoties jādodas meklēt elektrotīkla bojājuma vieta, lai pēc iespējas ātrāk novērstu apdraudējumu cilvēkiem, atjaunotu elektrotīklu un elektroapgādi klientiem. Bieži vien personas, kuras izraisījušas elektrotīkla bojājumu, no notikuma vietas aizbrauc, par notikušo pat nepaziņojot. Gadījumos, kad tiek bojātas kabeļu līnijas, rakšanas vietu aizrok, mēģinot noslēpt darbu pēdas, kas savukārt apgrūtina un paildzina bojājuma novēršanu.
Elektrolīniju bojājumi visbiežāk rodas, nesaskaņojot darbus vai neievērojot darbu veikšanas tehnoloģiskās un drošības prasības. Drošības noteikumi ir jāievēro, gan veicot saimnieciskos darbus gaisvadu elektrolīniju tuvumā, gan vietās, kur elektroapgādi nodrošina kabeļu līnijas. Plānojot darbus gaisvadu elektrolīniju tuvumā, jāievēro Aizsargjoslu likums, kas nosaka, ka veicot darbus ar tehniku, kuras gabarīts pārsniedz 4,5 metrus, plānotie darbi jāsaskaņo ar AS Sadales tīkls, informē uzņēmums.
Tikpat atbildīgi jārīkojas, plānojot zemes rakšanas darbus. Pirms rakšanas darbu uzsākšanas būtiski zināt, kādas inženierkomunikācijas atrodas plānotajā rakšanas darbu vietā, jo, turpinot plānveidīgu gaisvadu elektrolīniju rekonstrukciju un pārbūvi kabeļu līnijās, mainās ne vien kopējais kabeļu līniju apjoms, bet arī to atrašanās vieta. Vienlaikus palielinās arī citu pazemes inženierkomunikāciju īpatsvars. Tas uzliek pienākumu darbu veicējiem stingri ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības, saņemt nepieciešamos saskaņojumus un paaugstināt rakšanas darbu izpildes kvalitāti. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir aizliegts veikt zemes rakšanas darbus ar tehniku tuvāk par vienu metru no kabeļu līnijas, bet mežos tuvāk par 1,5 metru. Turklāt kabeļu līniju aizsargjoslā aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 30 cm, aramzemēs – dziļāk par 45 cm, kā arī nedrīkst veikt grunts planēšanu ar tehniku. Lai noskaidrotu, vai īpašumu šķērso kabeļu līnija, plānotais darbs jāsaskaņo ar AS Sadales tīkls, savukārt, veicot zemes darbus dziļāk par 30 cm, darbs jāsaskaņo arī ar vietējās pašvaldības būvvaldi.