Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar viltotiem pārtikas produktiem, bet 47% pieļauj, ka kaut kas tāds varētu būt noticis, secināts IMMER Group veiktajā pētījumā.
Dati liecina, ka 32% aptaujāto, kas identificējuši viltojumu, to noteica pēc iepakojuma ārējā izskata, jo tas atšķīrās no oriģināla. Taču lielākā daļa patērētāju (66%) viltojumu konstatēja tikai pēc garšas. Proti, ir ne vien samaksājuši par to, bet pakļāva sevi saindēšanās riskam.
Pētnieki uzsver, ka viltotie pārtikas produkti ir bīstami tādēļ, ka nav skaidrības par to, kāda tiem ir izcelsme un kvalitāte. Rezultātā cilvēks var saindēties, smagi saslimt vai pat nomirt.
«Viltoto preču dēļ Eiropas ražotāji cieš zaudējumus par vismaz 85 miljardiem eiro gadā, kas sastāda 5% no visa importa apjoma. Taču runa pat nav par zaudējumiem biznesā, būtiskākais, ka tas ir reāls apdraudējums cilvēku veselībai,» stāsta Irina Mirošņika, IMMER Group prezidente. «Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu no viltotām zālēm nomirst teju 700 000 cilvēku. Bet Eiropā farmakoloģiskās kompānijas, kas cieš zaudējumus, ir spiestas atlaist no darba desmitiem tūkstošu darbinieku. Tā ir tieša un šausminoša ietekme uz cilvēku dzīvi, bet farmakoloģijas joma – ir tikai vienas nozares piemērs.»
«Par laimi, jautājums ar zālēm ir jau atrisināts – tagad pienāca pārtikas produktu kārta. Ar vienkāršām tehnoloģijām, piemēram, aizsargkrāsām, personalizētiem zīmogiem vai jau ierastiem QR kodiem, ikviens var paņemt produktu no veikala plaukta un pārliecināties, ka to ir ražojis tas ražotājs, kas norādīts uz iepakojuma. Pastāv arī retāk sastopamie preces aizsardzības veidi. Piemēram, pseidohologrammas, RFID- un DOT-kodi, Track & Trace tehnoloģija. Tas viss tikai šķiet sarežģīti, taču patiesībā to var vienkārši pielietot ikdienas dzīvē, un tas atrisina apdraudējuma cilvēku dzīvībai un veselībai problēmu,» uzsver Mirošņika.
Visbiežāk tiek viltota apelsīnu sula, medus, trifeļu sviests, mellenes, piens, zivis, safrāns, olīveļļa, granātābolu sula un kafija. Lietuvā Valsts Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori pirms kāda laika aizturēja 120 tonnas neidentificētas izcelsmes gaļas. Regulāri atrod sasaldētas un sālītas zivis, ikrus, kā arī konstatēti gadījumi, kad gaļas produkti tiek ražoti privātmāju garāžās. Igaunijā piecu maltās gaļas ražotāju produkcijā konstatēta putnu gaļa, lai arī uz etiķetes tā netika norādīta. Tādēļ nav pārliecības par gaļas kvalitāti, kā arī nevar apgalvot, ka tā nav bīstama cilvēkiem ar alerģiju.
2013.gadā dažāda veida viltoto preču – no pārtikas līdz apģērbam – pasaules tirgus jau sasniedza 0,8 triljonus ASV dolāru.