Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS uzsācis jaunu pētījumu par Rail Baltica energoapgādes apakšsistēmas iepirkuma un ieviešanas stratēģiju, informēja uzņēmuma pārstāve Elvīra Kukule-Matroze.
2019.gada janvārī noslēgts līgums ar pētījuma izstrādātāju konsorciju INECO – ARDANUY.
Pētījumā par Rail Baltica energoapgādes apakšsistēmu ir iekļauts: elektroenerģijas patēriņa un pārvades izvērtējums Rail Baltica dzelzceļa līnijas garumā, balstoties uz plānoto vilcienu satiksmi, Baltijas reģiona elektroenerģijas piegādātāju analīze, vairāku faktoru elektrības pārvades tīklu analīze, vilces apakšstaciju tehnoloģiju iespēju un novietojuma stratēģija, kontakttīkla sistēmu tehnoloģiskā analīze un ievietošanas stratēģija, piegādātāju tirgus apstākļu aptauja un efektīvākā energoapgādes apakšsistēmas iepirkumu modeļa identifikācija.
Rail Baltica energoapgādes apakšsistēmas ir ilgtermiņa ieguldījums, tāpēc pirms to ieviešanas nepieciešams veikt apjomīgu analīzi, izvērtējot labākās pieejamās tehnoloģijas un to dzīves cikla izmaksas, lai identificētu ekonomiski izdevīgāko risinājumu, informē Kukule-Matroze.
Pētījuma galvenais mērķis esot izstrādāt tādu energoapgādes apakšsistēmu, kas būtu droša, savstarpēji izmantojama, pietiekami noturīga, lai nodrošinātu nepārtrauktu dzelzceļa darbību, spējīga pielāgoties ekspluatācijas izmaiņām, pielāgojama satiksmes pieprasījumam, efektīva kapacitātes, uzturēšanas un enerģijas patēriņa ziņā un radīta ar mērķi samazināt Rail Baltica projekta dzīves cikla izmaksas, paaugstinot ieguldījuma vērtību.
Ņemot vērā izmaiņas enerģētikas nozarē – paradigmas maiņa no centralizētas uz decentralizētu ražošanu, no fosilajiem uz atjaunojamajiem avotiem, no pasīvajiem uz aktīvajiem patērētājiem –, padziļināti tiks izpētīti arī tehnoloģiskie aspekti, rakstīts paziņojumā. Konsorcijs izvērtēs tirgus apstākļus, dažādu iespēju pieejamību un piemērotību, kā arī vairākus iespējamos iepirkumu modeļus.
Viens no Rail Baltica globālā projekta mērķiem ir nodrošināt ilgtspējīgu infrastruktūru, ņemot vērā to, ka galvenais šķērslis ES uzstādīto klimata mērķu sasniegšanā ir transporta nozares radītās emisijas.
Pētījums ietvers ietekmes uz vidi novērtējumu no energoapgādes apakšsistēmas perspektīvas, analizējot veidus, kā mazināt ietekmi gan projektēšanas, gan būvniecības, gan dzelzceļa uzturēšanas un ekspluatācijas procesā.
Līdztekus tehnoloģisko pārmaiņu ietekmei svarīgi ieviest inovatīvus risinājumus elektroenerģijas patēriņa monitorēšanai un optimizēšanai, samazinot radīto izmešu daudzumu, kā arī izmantojot pēc iespējas ilgtspējīgākus risinājumus apakšsistēmas projektēšanā, piegādē un izmantošanā, norāda Kukule-Matroze.
Pētījuma rezultāti gaidāmi 2019.gada nogalē.