Lai arī darbs ir uzsākts, joprojām nav līdz galam īstenota virkne pasākumu, lai paaugstinātu vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni valstī. Joprojām nepieciešama tālredzīga rīcība, novirzot ieguldījumus ceļu posmos, kuros visbiežāk notiek negadījumi jeb tā sauktajos «melnajos punktos», uzsver Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.
Tāpat Valsts kontroles ieskatos ir jāturpina ieguldīt pasākumos, kam ir vislielākais potenciāls samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu
Kalvāne norāda, ka pirms gada publicētajā revīzijas ziņojumā par ceļu satiksmes drošības politikas efektivitāti tika norādīts uz risku, ka ar esošajiem līdzekļiem netiks sasniegts plānotais mērķis līdz 2020.gadam uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un cietušo skaitu. Tomēr atbildīgās institūcijas sabiedrībai esot klāstījušas, ka patiesībā viss ir labi, ka situācija uzlabojas un mēs tempā virzāmies uz labākajām pozīcijām Eiropā.
«Ir pagājis gads, un mēs publiskajā vidē dzirdam, ka pērn ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits pieaudzis par 11 procentiem jeb – pagājušais gads ceļu satiksmes negadījumos ir aiznesis par 12 cilvēku dzīvībām vairāk, nekā gadu iepriekš. Jā, salīdzinājumā ar 2017.gadu ir samazinājies ievainoto skaits, bet tādu ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros vispār cieš cilvēki, pieaug. Salīdzinot ar 2010.gadu, cietušo skaits pieaudzis par gandrīz 20 procentiem,» atzīmē Kalvāne.
Tiek piebilsts, ka, ieviešot Valsts kontroles revīzijas ieteikumus, Ceļu satiksmes drošības direkcija gada laikā ir uzlabojusi negadījumu statistikas datu analīzi, pēc informatīvajām kampaņām ir sākusi labāk analizēt to ietekmi uz ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību un paradumiem. Kontroles ieskata, arī Valsts policija ir pilnveidojusi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaiti un analīzi, lai šo informāciju varētu izmantot ceļu satiksmes drošības politikas īstenošanai. Iekšlietu ministrija ir sakārtojusi ceļu satiksmes negadījumu protokolus, lai nodrošinātu pilnīgas, precīzas un patiesas informācijas uzkrāšanu.
Vienlaikus Valsts kontrole atzīmē, ka Satiksmes ministrijai un Iekšlietu ministrijai joprojām jāturpina darbs šādos svarīgos jautājumos:
– jānosaka kritēriji melno punktu un bīstamo vietu identificēšanai;
– jāuzlabo satiksmes negadījumu dokumentēšanas process Iekšlietu integrētās informācijas sistēmā un šo datu analizēšana un izmantošana ceļu satiksmes drošības pasākumu plānošanā;
– jāizvērtē Valsts policijas struktūra un darba organizācija. Izvērtējuma rezultāts cieši saistīts ar ceļu satiksmes uzraudzības darba organizāciju Valsts policijā;
– jāizstrādā nosacījumi, kā mērķtiecīgi un rezultatīvi izlietot ceļu satiksmes negadījumu novēršanai paredzēto finansējumu.
