57% Latvijas iedzīvotāju nespēj noteikt olas ražotājvalsti pēc tās marķējuma, liecina Latvijas Olu ražotāju asociācijas aptauja.
Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha norāda, ka tas nozīmē liela daļa iedzīvotāju, iegādājoties privāto preču zīmes olas, aiziet mājās ar vistu olām, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas standartus.
«Pēdējā laikā aktualizējoties diskusijām par to, kādos apstākļos turētu vistu olas iedzīvotāji izvēlas iegādāties, var pamanīt divas lietas. Pirmkārt – lielai daļai iedzīvotāju nav skaidrs, ko nozīmē cipari un burti uz olām, un satraucoši, bet iezīmējas arī tas, ka par olu ražotājvalsti neviens diemžēl nerunā,» uzsver Ērliha. «Tomēr nekur nav slēpts fakts, ka lielveikalos ar privāto preču zīmēm atrodas olas no vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī valstīm ārpus ES.»
Aptauja liecina, ka 56% iedzīvotāju, iegādājoties olas veikalā, pievērš uzmanību marķējumiem, tomēr tikai 4% iedzīvotāju zina, kādu informāciju no šī koda ir iespējams iegūt, bet pārējai sabiedrības daļai šo zināšanu nav vai pieņēmumi ir kļūdaini, piemēram, uzskatot, ka pirmais koda cipars norāda olas izmēru. Tas liecina par iedzīvotāju zināšanu trūkumu, pauž asociācijā.
Veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka 69% iedzīvotāju ir būtiski, kai produkts atbilstu Eiropas Savienības nodrošinātajiem pārtikas kvalitātes standartiem. Ar ļoti kvalitatīviem lauksaimniecības produktiem (olas, piens, gaļa) tiek asociētas tādas valstis kā Latvija, Zviedrija, Norvēģija, kā arī Lietuva, savukārt kā ļoti nekvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražotājvalstis visbiežāk tiek norādītas Polija, Ukraina un ASV.
Anna Ērliha skaidro: «Latvijā olu kvalitātes uzraudzības ziņā esam ļoti labā pozīcijā, jo mūsu Pārtikas un veterinārais dienests spēj nodrošināt regulāras pārbaudes visās ražotnēs. Šāda situācija diemžēl nav visās valstīs, no kurām Latvijas tirgū tiek ievestas olas. Attiecībā uz olām, kas ražotas valstīs, kuras nav Eiropas Savienībā, nevaram runāt par līdzvērtīgu kvalitātes uzraudzību. Tomēr Latvijā šīs olas tiek tirgotas ar privātajām preču zīmēm, jo nelikumīgi tas nav, bet, vai iedzīvotāji to zina, tas ir cits jautājums,» pauž Ērliha.
Uz olām norādītie marķējumi nozīmē:
Pirmais cipars – dējējvistu turēšanas metodi:
0 – brīvos turēšanas apstākļos bioloģiskajā saimniecībā dētas olas;
1 – brīvas turēšanas apstākļos dētas olas;
2 – kūtī dētas olas;
3 – sprostos dētas olas.
Burtu kombinācija – LV, PL, LT – olu izcelsmes valsti.
Ciparu kombinācija – PVD piešķirto identifikācijas numuru.
Latvijas Olu ražotāju asociācija pārstāv astoņus lielākos Latvijas olu ražotājus, kuru skaitā ir gan zemnieku saimniecības, gan lielās olu ražotnes.