Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu amatos ievēlēts Olainfarm mārketinga datu analītiķis Einārs Giels un XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.
Kā Twitter ziņo LTV žurnālists Ivo Leitāns, Giels būs valdes priekšsēdētājs, bet Juhņēviča būs valdes locekle satura jautājumos.
Giels LTV valdes priekšsēdētājs, Juhņēviča – valdes locekle satura jaut.
— Ivo Leitāns (@ivchix) March 28, 2019
Uzreiz pēc Leitāna ieraksta citi mediju nozares pārstāvji steidza paust savu neapmierinātību.
Žurnālistes Olga Dragiļeva un Sanita Jemberga norādīja uz abu valdes locekļu pieredzes trūkumu mediju jomā. Tiesa, Jembergas acīs Juhņēviča savas spējas bija pierādījusi organizējot Dziesmu un deju svētkus.
Abi jaunie valdes locekļi ir bez jebkādas pieredzes darbā ar medijiem. Tik lielu uzņēmumu kā LTV Giels nekad nav vadījis. Taujāts viedokli par @ltv7rus attīstību, izteica ideju – jālaiž tās pašas ziņas, kas @ltvpanorama, bet ar robotizēto tulkojumu. https://t.co/F2yW2FHsyU
— Olga Dragiļeva (@olgadragileva) March 28, 2019
Par Evu Juhņēviču es nesatrauktos – ja cilvēks var novadīt dziesmusvētkus, varēs arī LTV satura pusi (tb budžetu saprot, prioritātes saprot, pārējo iemācīsies), bet to, kas ir Einārs Giels, man ar 25 gadu pieredzi medijos būtu jāzina. Pirmo reizi dzirdu.
— Sanita Jemberga (@jemberga) March 28, 2019
BNN jau ziņoja, ka konkursā uz LTV valdes amatiem tika saņemti kopumā 38 pieteikumi, no kuriem uz pēdējo kārtu tika atsijāti seši – Giels, Juhņēviča, biznesa vadības konsultants Gints Miķelsons, bijušais MIX Media Group mārketinga un reklāmas direktors Andris Māliņš, kādreizējais režisors un producents Jānis Rušenieks un LTV pagaidu valdes locekle Vikija Valdmane-Rozenberga.
Tāpat ziņots, ka pagājušā gada 28.decembrī NEPLP kā valsts kapitāldaļu turētāja vienbalsīgi nolēma izteikt neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim Sergejam Ņesterovam. NEPLP pārstāvji norādīja, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.