Kamēr igauņi rīkojas, Latvijā aizrit dienas, meklējot atbildīgo par emigrantu atgriešanu

Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonds pagājušajā nedēļā Īrijas starptautiskajā darba izstādē prezentējuši darba iespējas Igaunijā, tādā veidā mēģinot piesaistīt no valsts izbraukušos iedzīvotājus. Savukārt Latvijā, izskatās, ka stratēģija, kā atgriezt aizbraukušos iedzīvotājus, ir visai vāja, jo, apzvanot ministrijas, bija nepieciešama viena diena, lai noskaidrotu, kurš ir atbildīgs par izbraukušā darbaspēka piesaisti, un vēl viena diena, lai uzzinātu, kāda ir stratēģija.

Kamēr Igaunijas mērķis ir pastāstīt par to, ko var sniegt apdrošināšanas fonds aizbraukušajiem iedzīvotājiem, Latvijas valdība ar stāstīšanu gan neaizraujas.

Sākumā tika zvanīts uz  Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), kurā biznesa ziņu portālam BNN.LV mārketinga un starptautisko attiecību nodaļas speciālists Dainis Jukonis laipni atbildēja, ka aģentūra nodarbojas ar rīkojumu izpildi un stratēģiskos plānus neveido. Tika ieteikts vērsties Labklājības ministrijā, kura ir NVA rīkojumu devējs. Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Uzule, savukārt, pēc divu stundu ilgas sarakstes, informēja, ka, konsultējoties ar attiecīgās jomas speciālistu, noskaidrots – atbildīgā iestāde būtu Kultūras ministrija, kura koordinē ziņojuma – Par nepieciešamo rīcību, lai veicinātu darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos – iekļauto uzdevumu izpildi.

Diemžēl arī Kultūras ministrijā uzreiz nespēja atbildēt, kāda ir Latvijas stratēģija attiecībā uz aizbraukušajiem iedzīvotājiem, un par ziņojuma eksistenci Ministres padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andris Saulītis sākotnēji nemaz neminēja. Vēlāk gan ministrija rakstiski atbildēja, ka iepriekš minēto ziņojumu atbildīgas un tā sagatavošanā iesaistītas vairākas ministrijas – Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Esot apstiprinātas vairākas ilgtermiņa prioritātes, lai mazinātu Latvijas iedzīvotāju izbraukšanu no valsts darba meklējumos un veicinātu to atgriešanos:

·  mājokļu pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem, jo īpaši ģimenēm ar bērniem;

·  reģionu attīstība, nodrošinot infrastruktūru, kas nepieciešama iedzīvotāju nodarbinātībai un bērnu, ģimenes vajadzībām;

·  darba tiesisko attiecību kultūras attīstība;

·  nodokļu un pabalstu sistēmas pārskatīšana nolūkā stiprināt ģimeņu ar bērniem labklājības līmeni;

·  birokrātisku šķēršļu mazināšana pozitīvām komercdarbības, lauksaimniecības, pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām, kā arī indivīdu un to ģimenes locekļu sociālo problēmu risināšanā.

Saulītis sarakstē norādījis, ka viens no informatīvajiem avotiem ir iepriekš jau pieminētā NVA, proti, aģentūras interneta mājas lapā ir pieejama plaša informācija saistībā ar nodarbinātību un darba iespējām Latvijā. Turklāt Nodarbinātības valsts aģentūra reģistrējot brīvās darba vietas sistēmā, kurai ar interneta starpniecību var piekļūt visi interesenti. Saskaņā ar aktuālāko informāciju, šo portālu mēnesī apmeklē vidēji 183 tūkstoši cilvēku, tai skaitā, ārvalstīs dzīvojošie, piemēram, no Lielbritānijas skatījumu skaits aprīlī bija 32 tūkstoši, teic Saulītis.

Kultūras ministrijas pārstāvis pārliecināts, ka jautājums par ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem ir svarīga topošās Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas programmas sastāvdaļa, pie kuras darbs noslēgsies un tā tiks apstiprināta šā gada oktobrī.

«Šobrīd ir publicēts programmas ievaddaļas projekts, kurš sākas ar vārdiem: «Ikviens latvietis un Latvijas pilsonis (arī tie, kas dzīvo svešumā), ikviens Latvijas iedzīvotājs ir vajadzīgs Latvijai.» Tāpat ievadā norādīts, ka «daudzi Latvijas iedzīvotāji ir devušies strādāt uz ārzemēm, gan apmetoties mītnes zemēs uz īsu laiku, gan plānojot tur palikt ilglaicīgi,» citē Saulītis.

Atgriežoties pie Igaunijas prakses, Marta Tarks, kas pārstāv Eiropas Komisijas un Bezdarba apdrošināšanas fonda rīkoto projektu, portālam E24 skaidro: «Mūsu mērķis ir pastāstīt part to, ko var sniegt apdrošināšanas fonds. Piemēram, informāciju par eksporta-importa pabalstu iespējām. Ja cilvēki vēlas atrast darbu Igaunijā, viņi var to veikt trīs mēnešu laikā, tādā veidā saglabājot pabalstu, kas tiek izsniegts Īrijā. Sadarbībā ar Uzņēmējdarbības attīstības fondu mēs piedāvājam arī dažas biznesa priekšrocības. Mēs pacentīsimies atgriezt cilvēkus atpakaļ,» teic Tarks.

Saskaņā ar viņas teikto, Bezdarba apdrošināšanas fonds nolēmis doties uz izstādi tāpēc, ka Īrijā dzīvo daudz igauņu, kas palikuši bez darba. Vienlaikus fonds grasās piedāvāt darba iespējas gan igauņiem, gan īriem.