Saskaņā ar pašlaik pārskatāmo Šengenas Robežu kodeksu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis Šengenas zonā drīkst veikt pagaidu pārbaudes uz iekšējām robežām, ja pastāv draudi sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, informē Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
EP deputāti un ES Padomes pārstāvji gada sākumā uzsāka sarunas par noteikumu pārskatīšanu, taču nolēma tās pārtraukt, kad kļuva skaidrs, ka vienošanos panākt nav iespējams.
EP deputāti ceturtdien, 4.aprīlī, apstiprināja savu nostāju par noteikumiem. Viņi iestājas par pagaidu robežkontroles sākotnējo noteikšanu uz diviem mēnešiem līdzšinējo sešu vietā, kā arī maksimālā perioda ierobežošanu (viens gads līdzšinējo divu vietā), ziņo Znotiņa-Znota.
Lai pēc sākotnējā divu mēnešu perioda robežkontroli pagarinātu, Šengenas zonas valstīm būtu jāsniedz detalizēts riska izvērtējums. Lai kontroli atstātu spēkā pēc sešiem mēnešiem, Eiropa Komisijai būtu jāsniedz atzinums par tās tiesiskumu, un tā būtu jāapstiprina ES Padomei. Deputāti arī vēlas noteikt ciešāku Eiropas Parlamenta iesaisti šajā procesā.
EP ziņotāja Tanja Fajona (S&D, Slovēnija) sacīja: «Šengena ir negrozāma. Diemžēl ES Padome nevēlējās panākt kompromisu, jo pašreizējā situācija ir izdevīga tādām lielajām valstīm kā Francija un Vācija. Nelikumīga robežkontrole Šengenas zonā tiek veikta jau vairāk nekā trīsarpus gadus. Tam ir jāliek punkts, vai arī Komisijai jāvēršas tiesā pret šīm valstīm.»
EP nostāja tika apstiprināta ar 339 balsīm «par», 205 «pret», un 62 deputātiem atturoties. Līdz ar balsojumu Parlaments ir noslēdzis pirmo lasījumu. Par nākamajiem soļiem būs jālemj jaunajam Eiropas Parlamenta sasaukumam.
Austrija, Vācija, Dānija, Zviedrija un Norvēģija noteikušas robežkontroli saistībā ar 2015.gada migrācijas krīzi. Francija pārbaudes ieviesusi, reaģējot uz terorisma draudiem.