Vairāk nekā trešdaļa – 37% uzņēmumu vadītāju īpašnieku, grāmatvedības, finanšu un citu jomu speciālistu uzskata, ka ēnu ekonomika Latvijā pārsniedz pat 50%, savukārt 29% domā, ka tā ir 40-49% robežās.
Atbildot uz jautājumu par ēnu ekonomikas cēloņiem, 80% aptaujāto pauž viedokli, ka ēnu ekonomika pastāv tāpēc, ka uzņēmēji ir spiesti iet ēnu ekonomikas zonā, jo jāizdzīvo. 76% respondentu uzskata, ka ēnu ekonomika pastāv augsto nodokļu dēļ, bet 75% domā, ka daļa ekonomikas vairs nav balta tāpēc, ka nav pārredzams, kur paliek nodokļos valsts budžetā samaksātā nauda, informē Lietišķās informācijas dienests.
Aptaujas rezultāti ir visai pesimistiski. Uzņēmēji ir neapmierināti par valsts ierēdņu neprofesionalitāti un nevēlēšanos izprast biznesa vajadzības. Kā būtiskākais trūkums tiek minēts nestabila un neprognozējama nodokļu politika. Nodokļu izmaiņas tiek pieņemtas steigā un haotiski, un lielākoties neparedz pārejas periodus. Bieži vien pieņemtās izmaiņas ir bez nepieciešamajiem skaidrojumiem un nav saprotamas pat Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, kā rezultātā uzņēmēji uz vienu un to pašu jautājumu var saņemt pēc būtības atšķirīgus skaidrojumus. Šāda nodokļu politika rada nestabilitātes sajūtu un izslēdz iespēju nopietni plānot biznesa aktivitātes ilgtermiņā. Uzņēmēji ir noguruši zīlēt kafijas biezumos un izvēlas atgriezties pelēkajā sektorā, kur ir skaidri spēles noteikumi. Aptaujas rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas atdzimšanu veicina un nodokļu maksāšanas nozīmi degradē valsts amatpersonu iesaistīšanās korumpētās shēmās un tīklos, kā arī neziņa, kur paliek budžetā iekasētās nodokļu summas, norāda SIA Rimess partnere, valdes locekle Iveta Škutāne.
Savukārt AS Itella Information valdes priekšsēdētājs Aldis Greitāns, uzskata, ka pašlaik biznesa vides attīstība diemžēl jāvērtē kā negatīva. Lielā ēnu ekonomika būtiski ietekmē godīgu uzņēmumu konkurētspēju. Savu ietekmi atstāj arī neveiksmīgā nodokļu, likumdošanas un izglītības politika. Diemžēl it kā pielaidīgākā valsts iestāžu birokrātija ir drīzāk saistīta nevis ar labu gribu, bet ar to, ka tā ir novārdzināta reformu rezultātā.
Informācijas loģistikas nozari būtiski ietekmē kroplā konkurence, ko rada uzņēmumi, kas optimizē nodokļus. Tāpat traucē nesakārtotā juridiskā vide dokumentu, arī grāmatvedības dokumentu, elektroniskās aprites jomā. Valsts iestāžu un institūciju vēlme visu darīt pašiem un neizmantot ārpakalpojumus pat, ja tas ir būtiski ietaupa līdzekļus, ir jau ilglaicīgs nozares attīstību traucējošs faktors, tā Greitāns.