Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuviešu acīs Viļņa ir lielpilsēta, tomēr no pasaules urbanizācijas tendenču un Eiropas mēroga investīciju viedokļa tā ir sīka vienība. Tik nesaudzīgs bijis Lietuvas ieguldījumu aģentūras vadītājs, kurš vienīgo risinājumu saredz Viļņas-Kauņas aglomerācijā. Mērķis būtu Rīgas vai lielāka izmēra metropoles izveide.
Kauņai un Viļņai jāsaplūst
Viļņā šobrīd dzīvo ap 540 tūkstošiem cilvēku, kas Eiropas Savienības lielpilsētu konkurencē to ierindo 53.vietā. 100 kilometru attālumā no galvaspilsētas atrodas valsts otrā lielākā pilsēta Kauņa ar aptuveni 300 tūkstošiem iedzīvotāju. Starp abām ir vairākas mazākas pilsētas, kā, piemēram, Elektrēni, Kaišadore un Rumšišķe.
«Nākotnē, lai saglabātu konkurētspēju Eiropas līmenī, Viļņai un Kauņai būs jāsaaug kopā. Ar Viļņas attīstības potenciālu nepietiek, lai tā turētos līdzi tempam, kādā pašlaik izplešas citas līdzīga izmēra Eiropas pilsētas. Nākotne izskatās rožaina tikai tām pilsētām, kuras spēj paplašināties, piesaistot izglītotus un prasmīgus cilvēkus,» tā šonedēļ uzrunā sacījis Lietuvas investīciju piesaistes aģentūras Invest in Lithuania ģenerāldirektors Mants Katins (Mantas Katinas).
Uzrunājot auditoriju konferencē Motivated@work, viņš kā piemēru minējis Zviedrijas metropoli Stokholmu, kas sevi pozicionē kā visas Skandināvijas galvaspilsētu. Tās iedzīvotāju skaits kopā ar piepilsētām šobrīd pārsniedz divus miljonus, un pati pilsēta rēķinās ar tās metropoles iedzīvotāju skaita divkāršošanos.
Ideja par Viļņas-Kauņas aglomerāciju nav jauna. Abu pilsētu vadība iespējamo administratīvo tuvināšanos sāka apspriest jau 2003.gadā, un iekļāva šo mērķi savos stratēģiskos plānos, tomēr tas vairāk palicis uz papīra, nevis novedis pie reāliem darbiem.
Viļņa nav Eiropas lielpilsēta
Viļņas Ģedimina Tehniskās Universitātes profesors Jurģis Vanags (Jurgis Vanagas) sarunā ar ziņu portālu BNN vērsa uzmanību uz to, ka ne Viļņai, ne Kauņai nav Eiropas lielpilsētas jeb Euro City statusa.
«Eiropas stratēģisko plānotāju kartēs mūs aizēno tādas mūsu reģiona lielpilsētas kā Rīga, Minska un Varšava. Būtu ļoti svarīgi iegūt šo statusu, jo tas nodoršinātu lielākus ieguldījumus un atbalstu no Eiropas Savienības,» skaidroja Vanags.
Līdzīgās domās ir arī citi pilsētvides plānošanas speciālisti, kuri, pamatojoties uz pētījumiem, secinājuši, ka Kauņai un Viļņai, sperot stratēģiskās plānošanas soļus, būtu jākoncentrējas uz abu pilsētu tuvināšanos un mazāku pilsētu pievienošanu sev. Ekspertu vērtējumā, mērķim ir jābūt funkcionējošam un augošam metropoles reģionam.
Eksmērs pārliecināts par ieguvumiem
Lietuvas lielāko pilsētu aglomerācijas ideju atbalsta arī bijušais Viļņas mērs Artūrs Zuoks (Artūras Zuokas).
«Ja Kauņa un Viļņa strādātu roku rokā, to sasniegumi būtu daudz lielāki un arī valsts būtu liela ieguvēja. Tikai viens mazs piemērs: abas pilsētas pērk autobusus un šīm mērķim tērē daudz naudas. Ja abas veidotu vienotu iepirkuma konkursu, tad abām izdotos krietni vien ietaupīt,» tā nesen presē skaidrojis bijušais ilggadējais Viļņas mērs Zuoks.