Latvijā ir viens no lielākajiem dižkoku blīvumiem Eiropā. Spēkozola vasaras konkursa rīkotāji aicina apzināties šo dabas un latviskās identitātes bagātību un apliecināt to ar foto vai īsu video ar pašiem dižkoka apmeklētājiem pie dižkoka, kā arī Latvijas valsts karogu dižkoka zaros vai pie tā.
«Nopublicē to sociālajos medijos: Instagram, Facebook, draugiem.lv vai Twitter ar koka nosaukumu, tā atrašanās pagastu vai pilsētu, kā arī tēmturiem #dižkokulielvalsts un #dižkoks. Septembra beigās piecu labāko foto vai video autori pēc Spēkozola kustības žūrijas ieskatiem savā īpašumā iegūs Spēkozola dižkoku lielvalsts kreklu, kā arī akcijas atbalstītāja IR WOOD ozolkoka virtuves dēļus,» stāsta konkursa rīkotāji.
Dižkoki – gan ozoli, gan citu sugu koki piesaista lielu dabas daudzveidību un veido īpašu mikroklimatu savā vidē, tie ir arī Latvijas valsts pirmsākumu liecinieki, būtiska mūsu kultūrvēstures vērtība un latviskās identitātes daļa, atzīmē Spēkozola kustības pārstāvis Ivars Šmits.
Atbilstoši atklātā sabiedriskā fonda Dabas retumu krātuve datiem, kurus apkopojuši tādi dabas pieminekļu pētnieki, kā Guntis Eniņš, Ansis Opmanis, Māris Zeltiņš, Julita un Atis Kluši, Jānis Cepītis, apzināto dižkoku skaits Latvijā tuvojas 16 tūkstošiem, līdz ar to Latvijā ir viens no lielākajiem dižkoku blīvumiem Eiropā, lielāks ir Lielbritānijā. Katru gadu Latvijas laukos, gravās, un mežu nostūros dižkoku meklētājiem izdodas atrast daudz iespaidīgu ozolmilžu un citu sugu dižkoku. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti lēš, ka kopumā Latvijā varētu būt vairāk par 20 tūkstoši dažādu sugu dižkoku.