Lietuva darba spēka robus lāpa ar ukraiņu strādniekiem

Lins Jegelevičs speciāli BNN

Ja reiz Lietuva pārsita emigrācijas rekordus Eiropas Savienībā, tad tagad tā kļuvusi par mājām tūkstošiem ukraiņu, kuri te ierodas, meklējot labāku dzīvi. Lietuvas Migrācijas departamenta dati liecina, ka 2018.gadā Lietuvā dzīvojošo ukraiņu skaits pieauga par 42%, padarot to par lielāko ārzemnieku kopienu valstī. Piemēram, 2019.gada 1.janvārī Lietuvā bija apmetušies 16 873 ukraiņu.

Iebrauc tūkstošiem viesstrādnieku

Emigrācijas radīto darba spēka trūkumu Lietuvā steidz labot ukraiņi un citi trešo valstu pilsoņu. Salīdzinājumam – ja 2016.gadā Lietuvā strādāja 18 000 cilvēku no trešajām valstīm, tad 2018.gadā tie jau bija 55 000.

«Ja mums nebūtu mūsu seši ukraiņu braucēji, mēs būtu ķezā. Darba spēka samazināšanās ir ļoti jūtama gan reģionos, gan visā valstī. Mums ir mazāk vietējo braucēju, kuri būtu ar mieru sēsties aiz autobusa stūres. Vienkārši cilvēku ir mazāk,» BNN stāsta Modests Čeponks (Modestas Čeponkus), pārvadājumu kompānijas Vlasava direktora vietnieks.

Jauni maršruti ukraiņu strādniekiem

Patiesībā tas bijis ukraiņu pieplūdums, kas pamudinājis uzņēmumu atvērt jaunu maršrutu no Klaipēdas Lietuvā uz Hersonu Ukrainā. Vlasava nodarbina 76 cilvēkus, no kuriem lielākā daļa ir autobusu šoferi.

«Lai apkalpotu šo maršrutu, mēs nolīgām sešus ukraiņus. Viņi dara lielisku darbu. Visi no viņiem ir centīgi, ļoti pozitīvi un, atšķirībā no vairuma vietējo, neprasa lielu aprūpi. Viņi no sirds novērtē viņiem doto darbu un runā krievu valodā, tāpēc nav arī valodas barjeras, un viņi viegli iekļaujas vietējā dzīvē. Cik man zināms, daudzi no viņiem plāno šeit atvest arī savas ģimenes,» stāsta Čeponks.

Pērn Klaipēdā strādāja 827 ukraiņi. Lielākā daļa no viņiem strādā pārvadājumu un celtniecības nozarēs.

Cenšas apturēt viesstrādnieku pieplūdumu

Viesstrādnieku skaits audzis tik strauji, ka daži likumdevēji ierosinājuši likumprojektus, lai ierobežotu ārzemju darba spēka pieaugumu. Tomēr daudzi Lietuvas uzņēmēji tam iebilst – Lietuvai vienkārši neesot citas iespējas, lai uzturētu līdzšinējo ekonomikas tempu.

Pēc Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrijas datiem 2018.gadā 60% no Lietuvas izsniegtajām daudzkārtējām vīzām, kas pamatotas ar darba atļaujām, tika ukraiņiem. Tāds pats procents uzturēšanās atļauju arī tika izsniegts Ukrainas iedzīvotājiem. Pēdējos gadus ukraiņi var izmantot vienkāršotu darba atļaujas iegūšanas procesu.

Tomēr ukraiņu šoferu nodarbināšana Vlasava vadībai nebija tas vieglākais darbs.

Likvidējamie šķēršļi

«Mums jālikvidē diezgan daudz birokrātisku šķēršļu, kas stājušies ceļā. Pirmkārt, mums jāsaņem atļauja no vietējās Nodarbinātības aģentūras, iepriekš zināmas kā Darba birža. Mums jāpierāda, ka, neskatoties uz reklāmu par brīvajām darba vietām autobusa šofera amatam uzņēmumā Vlasava, lietuviešus šis darbs neinteresē. Tikai tad mēs varam turpināt algošanu,» piebilst Čeponks.

Jāatzīmē, ka tikai divi lietuvieši, potenciālie šoferi, vērsušies Palangas uzņēmumā, lai uzzinātu ko vairāk par darbu. Taču, kad pavēstīts par vajadzību ikdienā veikt 1 600 kilometrus garu distanci no Klaipēdas uz Hersonu, interese izplēnēja. Ukraiņu šoferi Palangā nopelna aptuveni 722 eiro uz rokas, un alga tiek palielināta atkarībā no nostrādātajām stundām.

Ukraiņi – strādīga tauta

BNN intervijā Nikolajs Ivasikovs un Konstantīns (kurš vēlējies atklāt tikai vārdu) izteikušies priecīgi par savām jaunajām mājām – Palangu.

«Mēs dzirdējām daudz jauku lietu par Lietuvu un lietuviešiem, pirms pametām savu dzimto valsti. Man šeit patīk viss, laikapstākļi, jūra, kas ir rokas stiepiena attālumā, attiecības, kas mums ir ar mūsu lietuviešu kolēģiem,» BNN sacījis Ivasikovs. Iepriekš viņš strādājis Hersonā par šoferi vietējā pārvadājumu uzņēmumā, un viņa pienākumos ietilpa pavadīt daudz laika, ceļojot uz Maskavu, Varšavu un citām megapolēm aiz Ukrainas robežas.

Samu audzētājs pametis biznesu, lai strādātu Lietuvā

Klaipēdas transporta uzņēmums SIA Elme transportas nodarbina divdesmit ukraiņus. Neapmierināti ar ekonomikas slogu mājās, viņi likuši visas cerības uz labāku dzīvi sev un savām ģimenēm Lietuvā. Viens no viņiem, Iļjenko Bohdans, Ukrainā bijis uzņēmuma īpašnieks – audzējis samus. Taču, līdz ar nespēju «savilkt kopā galus», vīrietis nodevis savu uzņēmējdarbību brālim un iesēdies autobusā uz Klaipēdu.

«Es nenožēloju savu lēmumu. Neskatoties uz prezidenta maiņu, es pagaidām neceru uz kaut ko labu Ukrainā. Situācija tur vienkārši pasliktinās,» iepriekš Iļjenko izteicies vietējai avīzei. Kā liecību par Lietuvas ekonomisko potenciālu viņš minējis iegādāto mazlietoto auto. «Tā ir joprojām labā stāvoklī un labi darbojas. Lai to nopirktu, man nācās Klaipēdā strādāt trīs mēnešus, bet, ja to pašu gribētu iegādāties Ukrainā, man nāktos strādāt vismaz pusgadu,» sacījis ukrainis. Viņa darba devējs arī apmaksā īri viņam un viņa ukraiņu kolēģiem.

Līdzīgi kā Lietuvas emigranti Rietumos, arī ukraiņi ir lieli taupītāji – naudu, ko nopelnījuši viņi nereti sūta nabadzības piemeklētajām ģimenēm Ukrainā.

Uzņēmuma direktors Algimants Dirgela (Algimantas Dirgėla) izsaka atzinību par saviem ārzemju strādniekiem. No otras puses, viņam neesot bijusi izvēle, kā vien sekot citiem Klaipēdas uzņēmējiem un pieņemt darbā ukraiņus. Kvalitatīvu darbinieku trūkums ir jūtams, turklāt vietēji ir daudz izvēlīgāki darba tirgū. «Lietuvieši grib lielākas algas, lielāku brīvību darba grafikā un tā tālāk,» BNN atzīmē Dirgela

Prezidenti pievēršas ukraiņu ekspluatācijas jautājumam

Vienlaikus daudzi ukraiņi Lietuvā nokļūst daudz dziļākā nelaimē nekā tie, kuri palikuši savās mājās – krāpniecība, negodīgi darba devēji Lietuvā un, iespējams, arī visur citur, nav retums. Stāsti par postu ir tik plaši izplatīti, ka Ukrainas darba spēka ļaunprātīgas izmantošanas temats iekļauts līdzšinējās Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaite) un bijušā prezidenta Petro Porošenko dienas kārtībā, tiekoties 2017.gada nogalē.

Abi līderi parakstījuši memorandu cīņā pret ukraiņu strādnieku ļaunprātīgu izmantošanu Lietuvā. Tomēr tikai 2018.gada beigās Lietuva pieņēma nepieciešamās likuma izmaiņas, lai stiprinātu sociālās garantijas ukraiņu strādniekiem un apkarotu nelegālo nodarbinātību.