Darba devēji Latvijā nevelta pietiekami daudz uzmanības, lai darbiniekus noturētu pašreizējā darbavietā, secināts stratēģiskās komunikācijas konsultāciju uzņēmuma Erda pētījumā par Latvijas cilvēkresursu vadību.
Šobrīd Latvijas darba devējiem lielākais izaicinājums ir jaunu darbinieku piesaiste, tomēr viņi nevelta gana uzmanības, lai noturētu esošos darbiniekus. Personāla vadības komandām pietrūkst gan cilvēkresursu, gan finanšu līdzekļu pilnvērtīgai darbinieku aprūpei, un personāla nodaļas iespējas ietekmēt biznesa lēmumus ir ļoti ierobežotas, secināts pētījumā.
Lai arī kopumā gandrīz 80% darba devēju lielākā vai mazākā mērā šobrīd iesaista savu personāla pārvaldi biznesa lēmumu pieņemšanā, tomēr 30% gadījumu tas nozīmē vien konsultatīvu funkciju konkrētos jautājumos, secināts Erda pētījumā.
Pētnieki noskaidrojuši, ka tikai 8% personāla vadītāji ir iekļauti organizācijas valdēs, bet 38% gadījumu tie tiek pieaicināti pieņemt konkrētus lēmumus kopā ar vadītājiem.
Taču īpaši negatīva tendence vērojama starp 20% darba devēju, kuri personāla pārvaldi uzskata vien par administratīvu funkciju un to nekādi neiesaista biznesa lēmumu pieņemšanā, tādējādi darbiniekus un to vajadzības it kā noliekot otrajā plānā, secina Erda.
Pētījuma dati rāda, ka šobrīd Latvijā darba devēji nav pienācīgi veltījuši resursus ar personālu saistīto jautājumu risināšanai. Neskatoties uz kritisko situāciju darba tirgū, uz 100 darbiniekiem šobrīd strādā mazāk nekā viens personāla speciālists – mediānas rādītājs starp aptaujātajiem ir 0,85 speciālisti uz 100 darbiniekiem. Saskaņā ar labo praksi, uz šādu darbinieku skaitu būtu nepieciešams vismaz viens pilna laika darbinieks. Visvairāk personāla speciālistu Latvijā ir pakalpojumu nozarē, kur uz 100 darbiniekiem nodarbināts 1,1 speciālists, bet vismazāk jeb 0,6 speciālisti uz 100 darbiniekiem ir ražošanā, secināts pētījumā.
Lasiet arī: Pētījums: 83% darbinieku gada atalgojums pieaudzis vidēji par 9%
Tāpat gandrīz puse jeb 47% no aptaujātajiem personāla speciālistiem uzskata, ka tiem atvēlētais budžets nav pietiekams. Darbinieku labsajūtas un darba devēja konkurētspējas nodrošināšanai visvairāk personāla speciālisti izjūt nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem darbinieku labumiem (26%), snieguma bonusiem (21%) un attīstības apmācībām (18%).
Visi šie aspekti ir kritiski svarīgi darbinieku noturēšanai, tāpēc līdzekļu trūkumu būtu jārisina, sākot ar esošo izdevumu auditu, iesaka Erda.
«Līdz ar straujo tehnoloģiju attīstību mēs mēdzam piemirst par cilvēka nozīmi biznesa veiksmē. Ir loģiski ieguldīt inovācijās un tehnoloģijās, tomēr svarīgi, lai šos procesus vadītu atbilstoši talanti, tāpēc personālvadības budžets noteikti nav tas, uz kuru vajadzētu taupīt. Par darbiniekiem ir jārūpējas un tam nepieciešams gan atbilstošs budžets, gan cilvēkresursi personāla pārvaldē,»
skaidro Erda darba devēja tēla konsultante Annija Paula Ezergaile.
«Rūpes par darbiniekiem patiesībā nenozīmē vien papildu izdevumus, kā tas sākotnēji varētu šķist. Līdzekļus var atrast, veicot pārdomātu resursu auditu. Iespējams ir labumi, kas darbiniekiem vairs nav saistoši, tāpēc šķiet, ka naudas pietrūkst, bet patiesībā esošos līdzekļus iespējams ieguldīt gudrāk, atsakoties no novecojušā un ieviešot jauno,» iesaka Ezergaile.
Latvijas cilvēkresursu vadības standartu pētījums 2019 ir pirmais šāda veida pētījums Latvijā. Datus apkopoja un interpretēja stratēģiskās komunikācijas konsultāciju uzņēmums Erda. Dati pētījumam tikai ievākti, izmantojot anonīmu interneta aptauju, kurā piedalījās 92 dažāda līmeņa personāla vadības un citi ar personāla politikas plānošanu un realizēšanu saistīti speciālisti.