Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) ignorēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumus pret koku ciršanas noteikumu maiņu un bez papildu visaptverošu pētījumu veikšanas plāno tos virzīt tālāk izskatīšanai Ministru kabinetā, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.
Iepriekšējie mēģinājumi mīkstināt koku ciršanas nosacījumus apstājās pirms 13.Saeimas vēlēšanām, jo grozījumi paredzēja pieļaut kailcirtes piejūras mežos un politiķi nejutās gatavi pieņemt diskutablos grozījumus. Tomēr aizvadītā gada sākumā īsi pēc jaunas valdības apstiprināšanas mežu īpašnieki mudināja Zemkopības ministriju (ZM) darbu turpināt, informē LTV.
No likuma grozījumiem pazudis ierosinājums pieļaut kailcirtes piejūras mežos, tomēr tagad norit diskusijas par to, cik pamatoti ir ļaut cirst tievākus kokus, piemēram, priedēm caurmērs var sarukt līdz pat deviņiem centimetriem (no 39 cm uz 30 cm), informē de facto.
ZM noteikumu projekta anotācijā norādījusi, ka ciršanas platības varētu palielināties par 1 670 hektāriem, bet mežzinātnes institūts Silava aprēķinājis, ka tie var būt līdz pat 6 000 hektāriem gadā.
Tādā gadījumā katru gadu privātajos mežos izcirstu mežu ne vairs četrtūkstoš hektāru platībā, bet desmit tūkstošu, norāda de facto žurnālisti.
Pret grozījumu virzīšanu iebilst VARAM, norādot, ka tik apjomīgi grozījumi prasa nopietnu izvērtējumu par ietekmi uz vidi un bioloģisko daudzveidību Latvijas mežos. Turklāt tikai 2021.gada pavasarī noslēdzas vispārējā Latvijas dabas vērtību uzskaitīšana, kas visprecīzāk parādīs faktisko situāciju.
«No mūsu viedokļa nav skaidrs, kādēļ šo grozījumu virzība ir atsākta, neskatoties uz to, ka būtu jāpabeidz šo dabas vērtību inventarizāciju,» de facto komentē VARAM valsts sekretāra vietniece vides jautājumos Alda Ozola.
Viņa arī atzīmē, ka Eiropas Komisija kritizējusi Latviju par to, ka tā nepilnīgi pilda saistības par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu dažām sugām.
VARAM nav saņēmusi arī aprēķinus par to, kā, mainoties koku ciršanas nosacījumiem, mainīsies radīto izmešu daudzums, kā arī CO2 apjoms, ko Latvijas meži spēs neitralizēt, vēsta de facto.
LTV žurnālisti rēķina – ja mežu īpašnieki rīkosies tāpat kā līdz šim, pēc grozījumu pieņemšanas tuvāko divdesmit gadu laikā mežu apjomi saruks un straujāk samazināsies arī mežu spēja absorbēt kaitīgos izmešus. Pozitīvā virzienā mežu apjoms un oglekļa dioksīda piesaiste varētu vērsties vien pēc 2040.gada.
ZM gan nekādus papildus, visaptverošus pētījumus par izmaiņu ietekmi negrasās veikt, vēsta de facto.
VARAM pārstāve Ozola gan ZM sagatavotos dokumentus vērtē kā vienpusējus.
Mežu nozares pārstāvji kā vienu no galvenajiem dzinuļiem grozījumu virzīšanai sauc nepieciešamību uzlabot mežu kvalitāti, ko var panākt, izcirsto mežu vietā stādot jaunu, negaidot, kad koki sasēsies paši, informē de facto. Meža stādīšana varētu būt obligāta tiem, kuri izvēlēsies cirst tievākus kokus. Stādīšanas izmaksas ir līdz tūkstoš eiro par hektāru.
Valsts mežu dienests, kura pārziņā ir kontrolēt mežos notiekošo, grozījumus atbalsta, lai gan to dēļ papildu resursi uzraudzībai nav paredzēti. Viņu ieskatos jāpanāk, ka privātajos mežos ar stādiem tiek atjaunota vismaz puse no izcirstā. Šobrīd tā ir vien piektdaļa, informē raidījums.
«Valsts meža dienests un arī valsts kopumā ir ieinteresēti, lai šīs priežu audzes (..) tiktu atjaunotas ar ražīgu stādāmo materiālu; lai efektīvi izmantotu mežsaimnieku galveno ražošanas līdzekli, kas ir zeme un ātrāk iegūt to produkciju, kas tautsaimniecībai visvairāk vajadzīga. Pie pašreizējām tehnoloģijām skaidrs, ka šī ļoti resnā priede nav vajadzīga,» vienā valodā ar meža īpašniekiem runā arī Valsts Meža dienesta vadītājs Andis Krēsliņš.
Lasiet arī: Virza noteikumus, kas atvieglotu koku ciršanu; Rīgas pilsētas būvvalde iebilst
Šobrīd grozījumu projektā mainīts to paredzamais spēkā stāšanās laiks – no nākamā gada pirmā janvāra uz pirmo jūliju. Tai brīdī jābūt pabeigtai dabas datu vākšanai un sagatavotam arī ziņojumam, ziņo raidījums.
Tiesa, Valsts kanceleja no ZM vēl nav saņēmusi noteikumu gala projektu, līdz ar to nav zināms, kad ministri varētu lemt par šiem noteikumiem. Premjers uzskata – grozījumiem pirms to pieņemšanas jābūt iespējami plaši izdiskutētiem, vēsta de facto.
Katru gadu no visiem mežiem, kas pieder privātiem īpašniekiem, un kur koki sasnieguši šobrīd atļauto ciršanas vecumu vai caurmēru, tiek nocirsti tikai 13%. Savukārt to, cik daudz var cirst valstij piederošajos mežos, nosaka atsevišķs regulējums, līdz ar to vismaz teorētiski lielākās mežu daļas īpašniekiem šie grozījumi maz ko maina, secina LTV žurnālisti.