Latvijas valsts kompensējamo zāļu sarakstu gada laikā papildinājuši tikai divi jaunākās paaudzes medikamenti vēža ārstēšanai, kas ir mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, informē Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolēvics.
Latvijā, papildinot kompensējamo zāļu sarakstu ar diviem medikamentiem, to kopējais skaits sasniedz 31, kas ir ievērojami mazāk nekā Lietuvā, kur jauno zāļu klāsts papildināts ar septiņiem medikamentiem, to kopējam skaitam sasniedzot 69, kā arī krietni mazāk nekā Igaunijā, kur kompensācijas sistēmā pērn iekļautas desmit inovatīvas zāles, kopumā sasniedzot 63 medikamentus. Šādu ainu iezīmē SIFFA veiktais apkopojums par valsts apmaksāto inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs vēža ārstēšanai, kas šogad tiek veikts jau otro gadu, norāda Bolēvics.
Komentējot Zāļu ražotāju apkopotos datus Bolēvics norāda, ka šie dati apliecina negatīvo tendenci, ka vēža pacientu ārstēšanai Latvijā joprojām atvēl ievērojami mazāk naudas jaunām, efektīvām zālēm nekā citās valstīs. Viņš to min kā iemeslu, kādēļ vēža pacientu ārstēšana Latvijā arvien krasāk atpaliek ne tikai no turīgākajām Eiropas valstīm, bet arī Lietuvas un Igaunijas.
Latvijas kompensācijas sistēmu papildinājušas tikai divas jaunās zāles – medikaments aknu vēža un zāles metastātiskas melanomas ārstēšanai.
Tāpat Bolēvics norāda uz finansējumu vēža ārstēšanai. Proti, Eiropas Farmaceitisko ražotāju un asociāciju federācijas (EFPIA) ziņojumā Comparator report on cancer in Europe EFPIA 209 – disease burden, costs and access to medicines norādīts, ka, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, 2018.gadā Latvijā vēža ārstēšanas izmaksas bija 57 eiro, salīdzinājumam – Lietuvā tie bija 70 eiro, savukārt Igaunijā 73 eiro. Ar šādu finansējumu Latvija ir pēdējā vietā ne tikai Baltijas valstu vidū, bet ieņem arī otro vietu no beigām Eiropā – vēl zemāks tas ir vienīgi Rumānijā.
Lasiet arī: Farmaceite: Neērtās aizkulises saistībā ar valsts kompensējamajiem medikamentiem
Komentējot kopējo situāciju, Bolēvics uzsver, ka Latvija nevar ignorēt ārstniecībā notiekošo globālo progresu un sasniegumus. Lai uzlabotu zāļu pieejamību, ir jāpieņem mērķtiecīgi lēmumi par finansējuma palielinājumu kompensācijas medikamentu apmaksai, turklāt sistēmiski nepieciešams virzīties uz tādu apmaksas modeli, kura ietvaros zāles tiek kompensētas pilnā apjomā, nevis daļēji.