Šobrīd Latvijā bērnu un vecāku pabalstiem tērējam desmit reižu mazāk naudas nekā pensijām, atzīst demogrāfs Ilmārs Mežs, piebilstot gan, ka Latvijas pensiju sistēma ir pārāk liels slogs nabadzīgas valsts budžetam, lai gan arī pensionāri atrodas sarežģītā situācijā.
Pensiju indeksācija būtu jāatliek, līdz netiek nodrošinātas elementāras lietas – bērnudārzi, brīvpusdienas skolās un tamlīdzīgi. Situācija nav taisnīga – visiem sešiem visu veidu pabalstiem mātēm un bērniem tiek tērēts desmit reižu mazāk līdzekļu nekā pensijām. Viens pret desmit – tā ir slimas, nabadzīgas, novecojošas sabiedrības proporcija, kas liek atlikt bērna piedzimšanu uz pieciem, desmit vai 20 gadiem, intervijā laikrakstam Vesti norāda Mežs.
Šobrīd bērnu un ģimenes atbalstam tiek tērēts 1% no iekšzemes kopprodukta, kamēr Eiropas attīstītajās valstīs tie ir 2%-3% no IKP. Turklāt pat tā nauda, ko Latvijā atvēl šiem mērķiem, netiek tērēta labākajā veidā. Kā piemēru Mežs min ideju atvēlēt pāris miljonus latu auglības problēmu novēršanai, kas ļautu katru gadu 500 ģimenēm dzemdēt 500 jaunus Latvijas pilsoņus.
Ja AIDS un tuberkulozes ārstēšanai Latvija pērk tik dārgus medikamentus, kurus var atļauties tikai tik bagāta valsts kā Šveice, kāpēc nevar atrast naudu neauglības ārstēšanai? Veselības ministrijai būtu par to jāpadomā, uzsver speciālists.
That addresses sreveal of my concerns actually.