«Latvija priekš mums, ap mums un iekš mums! Pats galvenais ir pēdējais, proti — Latvija iekš mums, mūsu sirdīs, mūsu pārliecībā, mūsu ticībā,» reiz sacījis Kārlis Ulmanis.
Cik gan trāpīgi ir viņa vārdi šodienā! Latvija un tās esības svinēšana nav salūtos, milzīgos lāpu gājienos un skaļos koncertos pilsētu laukumos. Tas viss rodams, sasmaidoties ar pretimnācēju, kuram arī pie jakas piesprausta karoga lentīte, sarkanbaltsarkanā kūkā, ko uzēst kopā ar savējiem, un pastaigā pa vietu, kas līdz šim nebija iepazīta. Jo mīlēt taču var to, ko pazīst!
Latvijas galvenā vērtība ir tās cilvēki, kuri ziedojuši savu dzīvi un dzīvību neatkarīgas valsts tapšanai un pastāvēšanai, ar ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.
Šodien svinam to, ka 1918.gada 18.novembrī Rīgas pilsētas Otrajā teātrī, kuru tagad pazīstam kā Latvijas Nacionālo teātri, tika proklamēta Latvijas Republika.
Lai izdodas satvert svētku prieku par neatkarīgu tēvzemi, dziedot: «Dievs, svētī Latviju!»
Daudz laimes!
Daudz laimes!