Draugiem.lv ir Latvijas sociālo tīklu bastions, norāda sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis, kurš vada sociālo mediju aģentūru Inspired Digital.
Neskatoties uz starptautiskā tīkla Facebook izplatības pakāpenisko pieaugumu, Draugiem.lv vēl ilgi varētu noturēties, turklāt šis Latvijas sociālais tīkls piedāvā precīzākus datus komersantiem nekā ārzemju konkurents. Mednis teica, ka Draugiem.lv datus var viegli iegūt un izmantot mārketinga pasākumiem, kamēr no Facebook nevarot dabūt tik detalizētus, specifiskus datus.
Arī starptautiskā īso vēstījumu sociālā tīklā Twitter latviešu valodā radītais saturs ir spēcīgs un unikāls. Lai ilustrētu, kur patiesībā Latvijā atrodas Facebook, paskatīsimies uz Twitter, kurā ir 5-6 reizes mazāks reģistrēto lietotāju skaits (apmēram 51 000 Twitter.com pret 285 000 Facebook.com, kas reģistrējušies no Latvijas), taču Twitter lietotāji rada vairāk satura un novirza lielāku apmeklējumu uz citām lapām, nekā to dara visa Latvijas Facebook auditorija skaidroja eksperts.
Latvija un Nīderlande ir divas pēdējās valstis, kur Facebook nedominē pēc lietotāju skaita. Arī pēc apmeklējumu skaita Latvijā nav starp Top 5 apmeklētākajām lapām.
No savas pieredzes sociālo mediju aģentūras vadītājs zināja stāstīt, ka ārpasaulē apbrīno Latvijas pašmāju sociālā tīkla noturēšanos pretī Facebook un citiem starptautiskajiem tīkliem. Jau vairākus gadus braukājot pa ārzemju interneta un sociālo mediju konferencēm, kā arī piedaloties dažādos reklāmas un mārketinga industrijas pasākumos, ārzemnieki, ne tikai lietuvieši un igauņi, bet arī no Eiropas, zina, ka mums ir Draugiem.lv, sacīja Mednis.
Viņš uzsvēra, ka Draugiem.lv nebija viegli iekarot statusu, jo tā nav tikai veiksme, tas ir bijis apzināts darbs, finansiālie un laika ieguldījumi projekta attīstīšanā, popularizēšanā, cīņā par auditorijas uzmanību, lietotāju ērtībām utt.. Turklāt pirms Draugiem.lv bijuši vairāki centieni radīt sociālos tīklus Latvijas auditorijai, kas ir bijuši daudz mazāk veiksmīgi.
Mēģinājumi ir bijuši daudz. Inbox.lv mēģināja attīstīt Amigos.lv, bija Klase.lv un vairāki citi. Ap 2006.gadu daudzi mēģināja ielekt sociālo tīklu bumā, kad vēl nezināja, kā tas beigsies. Draugiem.lv aizgāja, One.lv (galvenokārt krievu auditorijai) arī paveicās, stāstīja Mednis, taču piebilda, ka starplaikā One.lv ir izmanījies un saplūdis ar Krievijas sociālo tīklu.
Eksperts uzskata, ka tieši latviešu valodas vide padara vienkāršāku sociālo tīklu pētīšanu un izmantošanu uzņēmēju vajadzībām, jo meklēšanas jēdzieni ir unikāli un attiecas tikai uz saturu, ko radījuši latvieši, bet angļu un citās valodās, ko lieto vairākās valstīs, ir daudz grūtāk saprast, kas notiek.
Ja, piemēram, starptautiskais mobilo sakaru operators Orange ieraksta šo vārdu kādā sociālo mediju monitorēšanas rīkā, parādīsies viss, kas pasaulē asociējās ar šo vārdu. Ja meklējam pēc latviskā «apelsīns» vai «ābols», atradīsim tieši to, ko par šiem augļiem ir rakstījuši latvieši.