NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra Stratcom vadītājs Jānis Sārts ir «piesardzīgi optimistisks» par Ukrainas spējām gūt virsroku Krievijas sāktajā karā.
Kā Sārts atzīmēja intervijā TV3, Krievija pēdējā mēneša laikā Ukrainā realizēja «gļēvuļu karu» – šāva pa gabalu, šāva pa civiliedzīvotājiem un maz iesaistījās tiešā konfrontācijā.
Tagad karam iestājusies otrā fāze, kad Krievija izvēlējusies spēkus koncentrēt Donbasā, attiecīgi būs spiesta atkal iet tiešā konfrontācijā.
Sārta skatījumā, Krievijas mērķis varētu būt aplenkt Donbasā lielāku Ukrainas armijas grupējumu un tad vai nu mēģināt iet uz Kijivu, vai arī sākt «miera sarunas».
Sārta skatījumā, neskatoties uz spēku pārgrupēšanu, Krievijas armijas pamata problēmas nav pazudušas – «komandieri ir nekompetenti, apgāde ir švaka», attiecīgi viņš ir «piesardzīgi optimistisks» par Ukrainas spējām gūt virsroku. Sārts atzīmēja, ka turklāt ASV bruņojuma ziņā Ukrainai tagad dos «faktiski visu».
NATO centra vadītājs atzina, ka Donbasā karš var arī ieilgt, bet tik pat labi tas varot beigties arī kāda mēneša laikā, piemēram, karadarbību no Krievijas puses mēģinot iesaldēt.
Savukārt uz situāciju Mariupolē, kur ilgstoši ielenkumā turas nelielas Ukrainas karavīru grupas, Sārts skatās pesimistiski, īsti neticot, ka viņi var sagaidīt to brīdi, kad Ukrainas spēki būs gana spējīgi pāriet pretuzbrukumā un pārraut aplenkumu. Viņš ir pārliecināts, ka Mariupolē atklāsies vēl šausmīgāki Krievijas armijas pastrādātie kara noziegumi nekā Kijevas apkārtnē.
Lasiet arī: FOTO | Baltijas valstu un Polijas prezidentu tikšanās ar Zelenski
Pievēršoties propagandas jautājumiem, Sārts pieļāva, ka Krievijā apmēram puse iedzīvotāju varbūt tiešām atbalsta karu ar Ukrainu, bet publiskotajiem lielajiem atbalsta cipariem viņš īsti netic, jo režīmam ir būtiski savā propagandā apgalvot, ka to atbalsta faktiski visi, lai šādi nolauztu arī svārstīgo viedokli.
Sārts atzīmēja, ka tuvākajā laikā ir sagaidāma ļoti agresīva Krievijas retorika, iespējamas provokācijas un varbūt pat kiberuzbrukumi saistībā ar gaidāmo Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO, kas būtiski mainīs drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, tāpēc Latvijai ir ļoti nozīmīga, bet no Krievijas skatpunkta – ļoti nevēlama.