Attīstot Baltijas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas un meklējot jaunus risinājumus elektroenerģijas izmaksu kāpuma mazināšanai, sākts pilotprojekts Latvijas mājsaimniecībām, piedāvājot tiešā veidā iegādāties elektrību no vietējiem vēja parkiem.
Tādējādi tiek veicināta atteikšanās no energoresursu importa, jo vēja enerģijas spēkstacijas jau šobrīd uzrāda būtiski zemākas ražošanas izmaksas. Tas ļauj piedāvāt par aptuveni 30% zemāku fiksēto elektrības cenu nekā aktuālie piedāvājumi Latvijas tirgū, BNN informē energouzņēmums Enefit.
Pilotprojekts paredz jaunas iespējas lietotāju un ražotāju sadarbībai ar abpusēju ieguvumu. Mājsaimniecībām tiek piedāvāta iespēja slēgt līgumu ar vēja enerģijas ražotājiem un vienoties par ilgtermiņā fiksētu un izdevīgāku elektroenerģijas cenu, kamēr ražotājs iegūst patēriņa garantijas un iespēju stabili plānot savu attīstību.
Pašlaik vienošanās ar Baltijas vēja parku attīstītājiem paredz fiksētu cenu sešu gadu periodam, garantējot vienas kilovatstundas cenu 0,164 eiro. Salīdzinājumam – šī brīža vidējā elektroenerģijas cena fiksētas cenas līgumiem Latvijā svārstās ap 0,23 eiro par kilovatstundu.
«Elektroenerģijas izmaksu kāpums ir jaunā realitāte, ko nosaka Latvijas atkarība no energoresursu importa. Pavasarī vērojama cenu krituma tendence, ko nosaka augsts ūdens līmenis reģiona hidroelektrostaciju rezervuāros. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka ilgtermiņā elektrības cenas būs ļoti svārstīgas ar tendenci atsevišķos periodos saglabāties ļoti augstām. Vienlaikus jau šodien Baltijas vēja enerģijas parki spēj piedāvāt būtiski lētāku elektrību. Pagaidām gan ierobežotā apjomā. Tomēr, jo vairāk lietotāju būs gatavi iegādāties zaļo enerģiju, jo vairāk šādu spēkstaciju varēs attīstīt Baltijā un attiecīgi arī paplašināt lētākas elektrības pieejamību,» norāda energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.
«Ar šo pilotprojektu vēlamies parādīt, ka jau šobrīd varam reālistiski runāt par Latvijas un Baltijas energoneatkarību, turklāt tas nenozīmē izmaksu kāpumu. Drīzāk pretēji – nodrošinot vienkāršu lietotāju pieeju zaļajai enerģijai, arī tās ražošanas izmaksas var būt konkurētspējīgas pat bez valsts atbalsta. Turklāt tādējādi arī veicinām ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un CO2 izmešu mazināšanas mērķu izpildi,” komentē Mertens.
Kaut arī šī gada martā veiktā aptauja rāda, ka 65% iedzīvotāju ir gatavi atbalstīt Latvijas pāreju uz enerģijas ražošanu no atjaunīgajiem energoresursiem, pagaidām jārēķinās ar jaunu ražošanas jaudu pieejamību šādas gatavības īstenošanai. Pašlaik pieejamās atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas ir ierobežotas, un pilotprojekta ietvaros paredzēts, ka elektrību tiešā veidā no atjaunīgās enerģijas uzņēmuma Enefit Green attīstītajiem vēja parkiem Somijā, Igaunijā un Lietuvā varēs iegādāties 10 000 mājsaimniecību.
Lasiet arī: Straujās inflācijas dēļ pensijas šogad plāno indeksēt agrāk
Kā skaidro Mertens, šāda risinājuma versija aizvadītā gada laikā ir pārbaudīta arī biznesa klientu segmentā: «Ilgtermiņa līgumus ar vēja parkiem izvēlējušies slēgt visdažādākā profila uzņēmumi, kuriem ir svarīgi prognozēt savas enerģijas izmaksas ilgākā laikā periodā. Līdzšinējā pieredze liecina, ka vēja parku piedāvātās enerģijas izmaksas veidojušas 30% un pat līdz 70% ietaupījumu, ņemot vērā tirgus cenas straujās svārstības. Savukārt vēja parkiem tas ir nodrošinājis garantētu investīciju plūsmu, kas ļauj paplašināt ražošanas jaudas. Iesaistot atjaunīgās enerģijas spēkstaciju attīstībā arī mājsaimniecības, jau tuvāko piecu gadu perspektīvā varam veicināt straujāku modernu vietējo enerģijas ražošanas jaudu attīstību.»