No Lietuvas joprojām uz ārzemēm izbrauc augsti kvalificēti speciālisti, lai arī darba devēji žēlojas par šādu darbinieku trūkumu pašmāju uzņēmumos.
Galvenais iemesls, kādēļ augsti kvalificētie speciālisti pamet valsti, ir zemais atalgojums – algas apmērs nereti nav lielāks par oficiāli noteikto minimālo algu. Savukārt ārzemju kompānijas labi atalgotās darba vietās pieņem nevis vietējos, bet ārvalstu speciālistus, ziņo BELTA.
Šī gada septiņos mēnešos došanos uz ārzemēm deklarējuši 32 713 Lietuvas iedzīvotāji, lai gan eksperti šaubās, ka šogad tieši tāds cilvēku skaits ir pametis valsti. Visdrīzāk šo cilvēku vidū ir arī tādi, kas aizbraukuši jau iepriekšējos gados, taču deklarējušies vien šogad. Dati liecina, ka šādā pašā laikā posmā pērn peļņā uz ārvalstīm no Lietuvas izbrauca 3 867 cilvēki.
Emigrantu vidū nemainīgi populārākā valsts ir Anglija, kurp šī gada laikā devušies 16 000 lietuviešu. Kaut arī, līdz ar Vācijas darba tirgus atvēršanu, tika prognozēts, ka uz minēto valsti izbrauks liela daļa cilvēku, tādu šogad bijis vien 2 000. Vācijā ir pieprasīti programmētāji, kvalificēti ārsti, taču augsta alga garantēta vien speciālistiem, kuri labā līmenī pārvalda vācu valodu, savukārt lietuvieši tradicionāli priekšroku dod angļu valodai. Neskatoties uz to, vācu valodas kursi visu valodas kursu vidū šobrīd Lietuvā ir vispieprasītākie.
Turpretī pārējiem darba meklētājiem ārzemēs, kā arī mazkvalificētajam darbaspēkam tiek piedāvāti tādi darbi kā invalīdu un vecu cilvēku aprūpe, kā arī darbs lauksaimniecībā.
Valstis, kas šogad piedāvājušas visvairāk brīvu darba vietu, ir Lielbritānija, Čehija, Norvēģija un Beļģija.