Aizvadītajā nedēļā galvenie notikumi Lietuvas ziņās bija valsts pasta uzņēmuma paziņojums par 600 darbinieku atlaišanu, Seima lēmums atzīt Krievijas rīcību Ukrainā par genocīdu, kā arī aizliegtu Krievijas agresijas simbolu parādīšanās Kauņā.
9.maijā Kauņā parādās Krievijas kara simboli
Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā Kauņā policija pirmdien, 9.maijā, saņēmusi informāciju, ka Karavīru kapsētā kokos parādījušies «Z» burti, ko Krievijas Bruņotie spēki izmanto kā atpazīšanas zīmi uz savas militārās tehnikas Ukrainā. Kā informējusi Kauņas rajona policijas preses pārstāve Odeta Vaitkevičiene (Odeta Vaitkevičienė) un Lietuvas Kultūras mantojuma pārvalde, 1944.gadā kapsētas ziemeļu daļā sākta Padomju Savienības armijas karavīru apbedīšana, taču iepriekš kapsēta izveidota 1891.gadā kā Krievijas Impērijas armijas Kauņas Garnizona karavīru atdusas vieta.
Ārkārtas stāvokli varētu paildzināt līdz jūlijam
Valstī spēkā esošo ārkārtas stāvokli, kura termiņš šobrīd ir jūnija beigas, Lietuva, visticamāk, pagarinās jūlijā, tā otrdien, 10. maijā, sacījis Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas (Gitana Nausėdas) galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris (Kęstutis Budrys). Ārkārtas stāvokļa tiesiskais regulējums ļauj varas iestādēm reaģēt uzmanīgāk un ātrāk, lai novērstu iespējamas provokācijas un vadīt cīņu pret propagandu un kiberuzbrukumiem, norādījis Budris. Saskaņā ar likumu Seims var ieviest valstī ārkārtas stāvokli, ja tiek apdraudēta konstitucionālā kārtība. Padomnieks norādījis, ka šie draudi nav mazinājušies. Ārkārtas stāvoklis saistībā ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā pirmoreiz izsludināts februāra beigās un pēc tam pagarināts līdz 29.jūnijam.
SEB paaugstina Lietuvas IKP prognozi uz 0,9%
Komercbankas SEB Lietuvas atzars nācis klajā ar grozītu ekonomikas prognozi Lietuvai, paredzot, ka tās iekšzemes kopprodukts 2022.gadā augs par 0,9%, nevis par 0,1%, kā bankas ekonomisti paredzēja marta beigās. SEB bankas ekonomists Tads Poviļausks (Tadas Povilauskas) skaidrojis, ka prognozes uzlabojums atspoguļo cerības uz mazāk strauju ekonomikas lejupslīdi 2022.gada otrajā ceturksnī, kā arī valdības izstrādātās pretinflācijas programmas pozitīvo ietekmi uz patēriņu. Ekonomists arī piebildis, ka prognoze ir diezgan pesimistiska. Pēc SEB analītiķu domām, Lietuvas ekonomika otrajā un trešajā ceturksnī saruks, kas nozīmē, ka no tehniskās recesijas Lietuvai izvairīties neizdosies.
Parlaments atzīst Krievijas rīcību Ukrainā par genocīdu
Lietuvas Seims otrdien, 10.maijā, vienbalsīgi atzinis Kremļa karu Ukrainā par genocīdu pret ukraiņu tautu. Likumdevēji arī atzinuši Krieviju par valsti, kas atbalsta un īsteno terorismu. Rezolūcija pieņemta ar 128 balsīm «par», nevienu «pret», un nevienam deputātam neatturoties. Rezolūcijā teikts, ka Krievijas Bruņotie spēki un algotņi ir pastrādājuši masveidīgus kara noziegumus Ukrainas teritorijā, jo īpaši Bučā, Irpinā, Mariupolē, Borodjankā un Hostomeļā. Saskaņā ar dokumentu iebrucēju nodoms ir pilnībā vai daļēji iznīcināt ukraiņu nāciju un salauzt tās garu, nogalinot veselas ģimenes, tostarp bērnus, pat nolaupot un izvarojot cilvēkus.
Makrona priekšlikumi prezidentam izskatās pēc slēptas Ukrainas iestāšanās neatbalstīšanas
Priekšlikumi Eiropā veidot plašāku demokrātisku valstu politisko kopienu apkārt ES ir mēģinājums slēpt politiskās gribas trūkumu attiecībā uz ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, tā aizvadītajā otrdienā izteicies Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Valsts galva to publiski norādījis pēc tam, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) paziņojis, ka paies gadu desmiti līdz ES pievienosies tāda kandidāte kā Ukraina un ierosinājis ap bloku veidot plašāku «Eiropas politisko kopienu». Nausēda arī piebildis, ka «nav vīlies» Makrona noteiktajā termiņā Ukrainas uzņemšanai ES.
Lasiet arī: BNN PĒTA | Daļa Lietuvas pašvaldību nesteidz demontēt padomju pieminekļus arī pēc ministra norādes
Taivānas uzņēmums atsakās pirkt lietuviešu labību
Kāds Taivānas uzņēmums pēc vairākus mēnešus ilgām sarunām par labības iepirkšanu no Lietuvas tomēr atteicies to pirkt, trešdien, 11.maijā, paziņojusi Lietuvas Graudu pārstrādātāju un tirgotāju asociācija. Tās prezidents Karolis Sims (Karolis Simas) norādījis, ka asociācija ir pavadījusi piecus mēnešus, mēģinot vienoties ar diviem Taivānas uzņēmumiem. Viens no tiem atteicies iepirkt graudus, bet otrs nav atsaucies uz lietuviešu piedāvājumiem. Asociācija jau iepriekš prognozējusi, ka Taivāna dos priekšroku ASV kviešiem, pat ja Āzijas zemes uzņēmēji no Lietuvas gadā iegādātos vienu vai divus kuģus labības, sacījis Sims. 2021.gada nogalē Taivānas Dzīvnieku un augu veselības inspekcijas un karantīnas birojs atļāvis Taivānā iepirkt Lietuvas izcelsmes kviešus un miežus, sējas auzas un zirņus patēriņam, bet ne sējai.
Lietuva apsola Somijai un Zviedrijai ātru dalības NATO ratifikāciju
Lietuvas Seims trešdien, 11.maijā, pieņēmis rezolūciju, aicinot Somiju un Zviedriju pieteikties dalībai NATO un apsolot ātru iespējamo pieteikumu ratifikāciju. Parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja Laurina Kasčjūna (Laurynas Kasčiūnas) un Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Laimas Lūcijas Andrikienes (Liucija Andrikienė) ierosinātajā rezolūcijas projektā teikts, ka Krievijas un Baltkrievijas konflikts ar Ukrainu ir mainījis drošības situāciju reģionā. Dokumentā arī vērtēts, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās aliansei būtiski palielinātu reģiona drošību un uzlabotu aizsardzību. Seims arī pievienojies deputātu paustajai cerībai, ka gadījumā, ja Somija un Zviedrija nolems pievienoties NATO, ratifikācijas process tās dalībvalstu parlamentos noritēs raiti un ātri.
Tiesa liek izpildīt sodu politiķim-spiegam
Tiesa Lietuvā aizvadītajā trešdienā devusi rīkojumu izpildīt nesen pieņemtu spriedumu krimināllietā, kur par spiegošanu Krievijas labā notiesāts Lietuvas bijušais politiķis Aļģirds Palecks (Algirdas Paleckis). Pagājušajā nedēļā Lietuvas Apelācijas tiesa atstājusi spēkā Šauļu Apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Paleckim piespriests sešu gadu cietumsods. Tagad Šauļu apgabaltiesa devusi soda izpildes rīkojumu. 50 gadus vecais Palecks līdz šim atradies brīvībā un pēc 50 000 eiro lielas drošības naudas samaksāšanas bijis rūpīgā tiesībsargājošo iestāžu uzraudzībā. Kā informējusi Lietuvas Ģenerālprokuratūra, viņš kopā ar Viļņas uzņēmēju Deimantu Bertausku (Deimantas Bertauskas), darbojoties organizētā grupā ar pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotu Krievijas izlūkdienesta virsnieku un citiem Krievijas pilsoņiem, tostarp vienu tādu, kurš Lietuvā notiesāts 1991.gada 13.janvāra represiju lietā. Kā norādījusi Ģenerālprokuratūra, iespējams, no 2017.gada februāra līdz 2018.gada oktobrim Lietuvā apmaiņā pret naudas un cita veida atlīdzību ievākta Krievijas izlūkdienestus interesējoša informācija. Bertausku no kriminālatbildības atbrīvojusi pirmās instances tiesa, un viņa lieta tika izbeigta, jo viņš sniedzis liecības un pierādījumus. Paleckis viņam izvirzītās apsūdzības spiegošanā noliedzis, sakot, ka veicis žurnālistisku izmeklēšanu.
Pasta uzņēmums cels pakalpojumu cenas, atlaidīs 600 darbiniekus
Pasta uzņēmums Lietuvos Paštas plāno sadārdzināt pakalpojumu cenas un atlaist aptuveni 600 darbiniekus pēc tam, kad paziņojis par 6,4 miljonu eiro lieliem neto zaudējumiem saistībā ar parasto pasta pakalpojumu apjoma kritumu. Kā valstij piederošā uzņēmuma vadība paziņoja ceturtdien, 12.maijā, uzņēmums plāno atlaist aptuveni 600 no kopumā 3 700 darbiniekiem, viņu atlaišanas pabalstiem tērējot aptuveni 800 000 eiro. Lietuvos Paštas vadība pagājušā gada zaudējumus skaidrojusi ar izmaiņām ieņēmumu struktūrā. Saskaņā ar uzņēmuma izpilddirektora teikto, kritums galvenokārt bijis saistīts ar PVN atvieglojumu atcelšanu pasta pakām, kas pienāk no valstīm ārpus ES. Atvieglojuma atcelšanas dēļ šo paku plūsma gada otrajā pusē sarukusi par 64%.