Stingra budžeta politika jeb virzība uz mazu budžeta deficītu ir labvēlīga tautsaimniecības izaugsmei ilgākā laikā. Ja budžeta tēriņus valsts sedz ar ieņēmumiem nevis aizņemšanos, tā neatrauj naudu no finanšu tirgus un vairāk naudas var nonākt investīcijām uzņēmumos – tātad arī attīstībai, tai skaitā radot darbavietas, atzīst Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš.
Turpretim ilgstoša ekonomikas stimulēšana, valstij veidojot budžetu ar deficītu uz parāda audzēšanas rēķina, mazina tautsaimniecības attīstības izredzes, piebilst ekonomists.
Viņš norāda, ka tas jo spilgti redzams pašlaik, kad daudzās Eiropas valstīs, kas ilgstoši dzīvojušas ar budžeta deficītu un uzkrājušas lielu parādu, aizņemšanās izmaksas ir ievērojami pieaugušas. Tomēr gan ekonomikas teorijas jaunākās atziņas, gan vairāku valstu piemēri liecina, ka valsts izdevumu samazināšana var veicināt tautsaimniecības (IKP) pieaugumu arī īstermiņā.
Vērtējot budžeta politikas potenciālo ietekmi, jāņem vērā arī pašreizējās krīzes raksturs. Šodien redzams, ka daudzās attīstītajās valstīs veiktie valsts (budžeta) stimulēšanas pasākumi nav jūtami uzlabojuši situāciju. Kopā ar problēmām rūpnieciskajā izlaidē un nodarbinātībā lielākā nelaime ir milzīgais parādu jūgs, un, to neatrisinot, ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās ir maz iespējama, uzsver Kalniņš, piebilstot, ka valsts īstenota ekonomikas sildīšana nozīmē budžeta deficītu audzēšanu, un tas nozīmē vēl lielāku parādu.
Atšķirībā no cikliskiem ekonomikas kritumiem, kas parasti tiek visai ātri pārvarēti (tai skaitā dažkārt ar budžeta stimulu palīdzību), finanšu krīžu atrisināšanai un parāda līmeņa mazināšanai nepieciešams ilgāks laiks, un izšķirīga ir politikas veidotāju rīcība valsts budžeta sakārtošanā un veicot strukturālas reformas valsts pārvaldē, izglītībā, veselības aprūpē u.c., tā ekonomists.
Viņš norāda, ka daudzas valstis arī labajos laikos ir dzīvojušas ar budžeta deficītu, uzkrājušas milzīgu parādu, un tagad, kad it kā vajadzētu, stimulēšanas iespēju nav – to veikšana rada tikai aizvien lielāku nenoteiktību, spekulācijas, raizes par valstu maksātnespēju, apjomīgus parāda procentu izdevumus. Un ekonomika turpina stagnēt.
Iepriekšējo gadu vaļīgās budžeta politikas dēļ pašlaik valdību rīcībā nav palicis daudz instrumentu. Lai atgūtu uzticību un jaunus izaugsmes stimulus, valdībām ir skaidri jāparāda, kā tās nākotnē spēs attīrīties – samazināt parādu – un finansiāli pastāvēt. Tas nozīmē grūtus un reizēm cilvēku nesaprastus lēmumus budžeta izdevumu mazināšanā. Tomēr labā ziņa ir tā, ka šādi tiek pakāpeniski atgūta investoru uzticība, atgriežas investīcijas uzņēmumos, kuri var augt, piesaistīt darbaspēku un dot impulsu patēriņa kāpumam. Šāda pozitīva scenārija īstenošanās ir atkarīga arī no tā, vai budžeta mazināšana tiek izmantota arī kā iespēja palielināt valsts iestāžu, izglītības un citu sistēmu efektivitāti un uzlabot uzņēmējdarbības vidi, teic Kalniņš.