Krievija joprojām mēģina saglabāt kaut kādu ietekmi, pasaulei draudot ar pārtikas krīzi, vienlaikus tās armija dedzina Ukrainas graudu laukus. Lai gan kara beigas šobrīd ir ārkārtīgi grūti paredzēt, ir skaidrs, ka Ukraina tajā uzvarēs, TV3 raidījumā 900 sekundes sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs un politologs Mārtiņš Daugulis.
«Mums vispār nav nekādu meditāciju par to, kāds varētu būt kara iznākums. Šobrīd Krievija pielieto t.s. salami taktiku — griezt kaut pa druskai nost. Ukraina sīvi karo pretī, tai ir daudz uzvaru ienaidnieka aizmugurē, ieroči, kas tiek piegādāti, strādā.»
Daugulis arī vērtē, ka ieilgušais karš, Ukrainas sīvā cīņa pretī nozīme to, ka valstis karo kā līdzvērtīgi pretinieki. «Tas ir pirmais sagrāves punkts Krievijai kā tādai. Pirms 24.februāra bija milzīgais uzskats, ka Krievija ir neuzvarama kara valsts u.tml.» Politologs arī atgādina, ka ir īpaši daudz nežēlību no Krievijas armijas puses. «Mēs, iespējams, redzēsim kādas jaunas metodes, taču ilgtermiņā nav nekādu šaubu par kara iznākumu, un šis iznākums nekādā gadījumā nebūs par labu Krievijai.»
Uz jautājumu, kad karš varētu beigties, Daugulis atbild, ka ir diezgan skaidrs, ka 2022.gads, visticamāk, aizritēs frontē. «Šobrīd pateikt, ka pie eglītes Ziemassvētkos kara vairs nebūs, — neviens to nevar pateikt. Neviens nezina, kā tas noslēgsies.»
Dezinformācija
Runājot par to, ka Putins ir izteicies, ka Krievija «tā pa īstam» vēl neko nav sākusi Ukrainā», Daugulis saka: «Atceroties, kas ir Putins, jāatceras, ka jebkura runa ir daļa no dezinformācijas kampaņas — nekas netiek pateikts nejauši. Mediju sadaļā tur [Krievijā] ir absolūts murgs. Tur ir kombinācijas no vistrakākajām idejām un tiek pastiprināti sētas bailes krievu publikā.»
«Krievijai, kā zināms, jau sen ir stratēģija — paši radām problēmas, paši tās atrisinām. Arī šobrīd Krievija flirtē ar ārkārtīgi bīstamām domām pasaulē, redz, būs pārtikas krīze; ja jūs mūs nesauksiet pie viena galda, jūs pārtikas krīzi neatrisināsiet,» atgādina politologs.
«Tajā pašā laikā viņi dedzina labības laukus Ukrainā.»
«Šobrīd, manuprāt, Rietumu sabiedrība uz šo blefu, retorisko teroru vairs nereaģē kā patiesu.»
Daugulis arī norāda, ka diplomātiskajā korpusā Krievija mēģina saglabāt kontroli, kur vien var. «Piemēram, G20 samitā Lavrovs gāja ārā no tām sarunām, ko negribēja dzirdēt, un palika uz tām, uz kurām gribēja. Vāji mēģinājumi saglabāt kaut kādu kontroli. Pats Putins šobrīd runā ar savu sabiedrības daļu, jo viņam ir lielā diktatora dilemma. No vienas puses, viņam vajag, lai sabiedrība kaut kam tic, seko, kustās, no otras puses, viņam vajag, lai sabiedrība, kā vienmēr, ir nekustējusies — palikusi mājās un nekur neiet.»