Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Baltijas valstis ir uzsākušas starptautisku kampaņu, lai Krieviju atzītu par terorisma sponsorvalsti, taču pasaules lielvalstis, piemēram, ASV, Apvienotā Karaliste un Vācija, pagaidām klusē par šo priekšlikumu.
«Tās nekad nav cietušas no padomju režīma represijām un nav piedzīvojušas režīma zvērības, piemēram, masveida deportācijas, ko piedzīvojām mēs, tāpēc viņi klusē. Bet, ņemot vērā, ka karš, iespējams, var izplesties aiz Ukrainas robežām, viņi steigsies darīt to, uz ko īpaši aicina Lietuva – pasludināt šo valsti par teroristisku valsti,» aģentūrai BNN sacīja bijušais Lietuvas deputāts Naglis Puteiķis (Naglis Puteikis).
Viņš uzstāj, ka objektīvi Krievija ir tāda, kas «slepkavo kara gūstekņus un dara to atklāti. Pakļauj viņus neiedomājamai spīdzināšanai un sakropļošanai, konkrētāk – dažus no viņiem kastrē».
Pēc tam, kad maijā Lietuva pasludināja Krieviju par teroristisku valsti, tā ir atvēzējusies vēl plašāk un plāno aizliegt veidot jebkādu biznesa saikni ar Krieviju.
Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas (NSGK) priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns (Lauryn Kasčiūnas) ziņu portālam BNN apstiprināja, ka komiteja apspriedīs iniciatīvu aizliegt biznesa attiecības ar Krieviju.
«Mēs tiksimies NSGK sanāksmē ne tikai par šo jautājumu, bet arī par Krievijas dalības Lietuvas tirgū analīzi un Krievijas ietekmi uz mūsu ekonomiku kopumā, kā arī par to, ko mēs varam likumdošanas ceļā darīt, lai šo ietekmi kontrolētu,» sacīja Kasčūns.
Seima Liberālās kustības grupas deputāts Raimunds Lopata (Raimundas Lopata) bija viens no pirmajiem Lietuvas deputātiem, kas ierosināja ieviest juridisku aizliegumu biznesa attiecībām ar Krieviju pēc tam, kad Lietuva pasludināja Krieviju par teroristisku valsti.
Likumdevējs ierosina, ka visi Krievijas pilsoņi – ja vien viņiem netiks piešķirts patvērums kādā no ES valstīm – nevarēs veikt uzņēmējdarbību Lietuvā.
Lietuviešiem arī tiktu aizliegts investēt Krievijā, un uzņēmumi būtu spiesti pamest Krieviju trīs mēnešu laikā.
«Ja mēs sniedzam politisku paziņojumu un pieņemam rezolūciju (ka Krievija ir teroristiska valsts), tad mums ir jāseko līdzi, un tam ir nepieciešamie mehānismi. Mēs nevaram pieļaut, ka mūsu uzņēmumi, pat ja tie pelna naudu Krievijā, baro teroristisku valsti,» sacīja Lopata.
Ja Seims pieņems šo likumu, uzņēmējiem tiks dots trīs mēnešu termiņš, lai pārtrauktu jebkādus kontaktus ar Krieviju.
Taču opozīcijas deputāti uzskata, ka uzņēmējdarbības attiecības ar Krieviju nevajadzētu regulēt ar likumu, jo par to ir jāatbild pašiem uzņēmumiem.
«Manuprāt, tas ir dīvains priekšlikums regulēt uzņēmumus ar likumu. Uzņēmums pats var izlemt, kur tas veic uzņēmējdarbību. Tā ir viņa atbildība un reputācijas jautājums,» teica bijušais Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis).
ASV Lietuviešu politologs Ķestutis Girņus (Kęstutis Girnius), šaubās, vai pasaules lielvalstis, piemēram, ASV, Vācija vai Francija, pasludinās Krieviju par teroristisku valsti.
«Domājams, ka tas būtu nelietderīgs solis un vēl vairāk saasinātu saspīlētās attiecības, laikā, kad ir jānodrošina, lai joprojām būtu iespējams sarunāties, vēl jo vairāk tad, kad pastāv kodolkara draudi,» politologs sacīja BNN.
Pēc viņa teiktā, Francija un Vācija vēlas būt starpnieces miera sarunās, tāpēc tās nevēlas pilnībā «aizvērt durvis».
«Domāju, ka īpaši Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) uzskata, ka Krievijas un Ukrainas konflikts būs jāatrisina sarunu ceļā, tāpēc būs nepieciešams starpnieks, un viņi, iespējams, uzskata, ka varētu to samērā veiksmīgi izdarīt,» sacīja analītiķis.
Ja būtu vairāk valstu, kas apstiprinātu rezolūcijas vai paziņojumus, kuros Krievija tiktu pasludināta par teroristisku valsti, tie, visticamāk, izraisītu spēcīgu reakciju no Krievijas puses.
Tiek lēsts, ka kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem Krievijas pilsoņi Lietuvā ir ieguldījuši gandrīz 300 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa ir ieguldīta nekustamajā īpašumā.
Savukārt Lietuvas Uzņēmēju konfederācijas vadītājs Andrjus Romanovsks (Andrius Romanovskis) uzskata, ka politiķiem nevajadzētu norādīt uzņēmumiem, kur ieguldīt līdzekļus, jo īpaši laikā, kad Krievijas kravas turpina šķērsot Lietuvas teritoriju.
Lietuvas Darba devēju konfederācijas direktors Dans Arlausks (Danas Arlauskas) BNN sacīja, ka priekšlikums aizliegt lietuviešu uzņēmējdarbību Krievijā un krievu uzņēmējdarbību Lietuvā ir pārāk stingrs un neracionāls.
«Karš nebūs mūžīgs, un no tā cieš tirgi, tostarp Lietuvas tirgus, piegādes ķēžu traucējumi un citas domino sekas. Turklāt, ja mēs to darītu, citi vienkārši pārņemtu šos tirgus, un tad mēs zaudētu konkurētspējas ziņā,» sacīja Arlausks. Pēc viņa domām, politikas veidotājiem būtu precīzāk jāizvērtē Krievijas investoru ietekme Lietuvā.
Saskaņā ar atvērto datu platformas Okredo datiem, 2022.gada 1.janvārī, Lietuvā bija 2 491 uzņēmums ar vismaz vienu Krievijas akcionāru. No kara sākuma līdz 14.jūlijam to skaits bija samazinājies līdz 2 299. Tomēr daudzi no šiem uzņēmumiem jau gadiem ilgi nav darbojušies, un tikai aptuveni 300 no tiem uzrāda «dzīvības pazīmes».
Saskaņā ar Lietuvas nacionālās raidsabiedrības LRT izmeklēšanas grupu, kas ir Lietuvas nacionālās raidsabiedrības LRT daļa, datiem 22 lielākie uzņēmumi ar Krievijas vai Baltkrievijas kapitālu Lietuvā 2021.gadā guva vairāk nekā 1,2 miljardus eiro ieņēmumu, samaksāja vairāk nekā 70 miljonus eiro nodokļu un nodarbināja vairāk nekā 2 000 cilvēku.
Tikmēr Lietuvas Reģistru centrs norāda, ka pašlaik Lietuvā reģistrētos uzņēmumos vismaz viena akcija pieder 3 073 Krievijas pilsoņiem (2022.gada martā – 3 270).
Arī Ukrainas valdība ir aicinājusi savus sabiedrotos atzīt Krieviju par teroristisku valsti.
«Formāla juridiska Krievijas atzīšana par teroristisku valsti, ir nepieciešama nevis kā politisks žests, bet kā efektīva brīvās pasaules aizsardzība,» Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis video vēstījumā.
Lasiet arī: Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti