Tas, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija nav īstenojusi uzstādīto mērķi – publicēt atbildīgo personu vārdus –, kā arī nav skaidroti ar Covid-19 saistīto problēmu cēloņi, ir vērtējams ļoti negatīvi, jo traucē novērst līdzīgas problēmas nākotnē, norāda biedrība Sabiedrība par atklātību – Delna.
Delna atzīmē, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs norādīja, ka ir būtiski aktualizēt izmeklēšanas komisiju lomu problēmu izvērtēšanā, kā arī atklātas, atbildīgas un efektīvas sistēmas izveidē kopumā.
«Lai palielinātu iedzīvotāju uzticību amatpersonām un sekmētu problēmu risināšanu, ir būtiski saukt pie atbildības lēmumu pieņemšanā iesaistītās personas.»
Delna rekomendē izvērtēt nepieciešamību ieviest papildu mehānismus, kas ļautu pēc parlamentārās izmeklēšanas noslēgšanās Saeimai īstenot komisijas rekomendāciju ieviešanu. Šobrīd trūkst rīka, lai procesu uzraudzītu, turklāt izmeklēšanas komisijas vadītājs nepaskaidroja, vai un kā tiks nodrošināta rekomendāciju ieviešana, līdz ar to komisijas darbs zaudē jēgu, uzsver biedrība.
Delna publicē otro izvērtējumu par valdības veikto pasākumu ietekmi uz atklātību Covid-19 pandēmijas laikā. Izvērtējums ir turpinājums 2021.gada jūnijā publicētajam ziņojumam. Jaunākajā ziņojumā vērtēts, vai 2021.gadā identificētās problēmas joprojām saglabā aktualitāti, kā arī izcelti izaicinājumi un turpmākie soļi lēmumu pieņemšanas un krīzes vadības procesa uzlabošanai.
Lielāka uzmanība veltīta Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas krīzes pārvaldībā darbības analizēšanai.
Pētījumā iezīmējās ar Covid-19 krīzi saistītie izaicinājumi, kas aktualizējuši problēmas Latvijas sabiedrībā un valsts institūciju darbā:
1) Parādījušās nozīmīgas sociāla rakstura problēmas, pieaugot sabiedrības polarizācijai, agresivitātei, daļai iedzīvotāju saskaroties ar psiholoģiskām problēmām, izdegšanu.
2) Vērojamas nepilnības valsts institūciju komunikācijā ar sabiedrību, kas mazina sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonām. Atklātība, pieņemto lēmumu skaidrošana ir būtiska, lai pamatotu iedzīvotāju politisko tiesību apdraudējumu, netaisnīgu valsts atbalsta sadali, krīzes aizsegā īstenotās reformas. Svarīga ir arī kvalitatīvas un drošas informācijas nodošana sabiedrībai, izpratnes veidošana par institūciju lomu sadalījumu, iesaiste valsts budžeta, ES atveseļošanās plāna un budžeta veidošanas un izpildes procesā.
3) Valstī kopumā jāpilnveido procesu un krīžu vadības sistēma, sadarbojoties atbildīgajām institūcijām un komisijām, padarot izsekojamus politikas veidošanas procesā pieņemtos lēmumus. Latvijas līdzdalība Eiropas Savienības politiku izstrādē ir būtiska, lai uzlabotu valsts iekšējos mehānismus, tādēļ arī Delnas ieskatā šobrīd primāri svarīga ir interešu pārstāvības (lobēšanas) likuma pieņemšana.
Publicējot ziņojumus, Delna norāda, ka būtiski veidot mērķtiecīgu valsts politiku lēmumu pieņemšanas atklātības veicināšanā, lai uzlabotu komunikāciju ne tikai ar sabiedrību, bet arī valsts institūciju, komisiju savstarpējās sadarbības līmenī, kā arī Latvijai līdzdarbojoties Eiropas Savienībā. Tas paveicams, pilnveidojot esošos un ieviešot jaunus rīkus vadības mehānismā, kas padara darbu efektīvāku un lēmumu pieņēmējiem liek uzņemties atbildību.