Visas trīs Igaunijas valdības koalīcijas partijas ir vienisprātis, ka par spīti pieaugošajai inflācijai, nākamajā gadā ir būtiski jāpalielina algas arī valsts sektorā strādājošajiem, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Finanšu ministre Keita Pentusa–Rosimannusa (Keit Pentus–Rosimannus) sacīja ziņu raidījumam Aktuaalne kaamera: «Ja mēs vispār runājam par algu fondu tiem cilvēkiem, kuri saņem algas no valsts budžeta, tad šīs izmaksas jau ir 1,6 miljardi eiro, kas nozīmē, ka katrs procentpunkts kopējā pieaugumā ir līdzvērtīgs diezgan lielam izmaksu ierakstam budžetā.»
2023.gada budžets tiks apstiprināts valdībā septembra pēdējā nedēļā, pēc tam tas tiks nosūtīts Igaunijas parlamentam saskaņā ar standarta procedūru.
Igaunijas izglītības ministrs Teniss Lukass (Tõnis Lukas), sacīja, ka viņa mērķis ir tuvāko gadu laikā paaugstināt izglītības darbinieku algas līdz 2 000 eiro, lai gan atzina, ka līdz šim mērķim vēl ir ejams tāls ceļš.
Ministrs sacīja, ka šobrīd Izglītības ministrija prasa to pašu 15% algas palielinājumu, ko jau lūdza šī gada pavasarī, lai gan tolaik inflācijas pieaugums nebija tik straujš.
Lukass saglabā optimismu, ka viņa pārziņā esošajām nozarēm tiks atrasts finansējums.
Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lānemets (Lauri Läänemets) sacīja Aktuaalne kaamera, ka viņa mērķis esot panākt, lai četru gadu laikā neatliekamās medicīnas darbinieku algas tiktu palielinātas par vairākiem simtiem eiro [mēnesī]. Lānemets šim mērķim lūdz 60 miljonus eiro.
Tikmēr finanšu ministrs atzina, ka izglītības, kultūras, sociālo un neatliekamās palīdzības dienesta darbinieku algas jau kādu laiku būtiski atšķiras no citu nozaru darbinieku atalgojuma, un viņiem algas būs jāpalielina.
Savukārt aizsardzības jomu darbinieku algu palielinājums ir viens no galvenajiem budžeta sarunu mērķiem, piebilda finanšu ministre.
Augstāk minētie izdevumi radīs budžeta deficītu, viņa sacīja, norādot, ka 2023.gadā tas būs aptuveni 3,5 %.