Vidējā darba samaksa Latvijā – 469 lati

Šī gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 469 lati, un, salīdzinot ar 2010. gada otro ceturksni, tā pieauga par 24 latiem jeb 5,5%.

Darba samaksas pieaugums otrajā ceturksnī ir bijis straujāks nekā pirmajā, kad tas, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, pieauga par 4,5%. Neto darba samaksa valstī šai laika periodā pieauga par 5,0% (no 316 līdz 332 latiem),liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Sabiedriskajā sektorā mēneša vidējā bruto darba samaksa otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2010.gada otro ceturksni pieauga par 7,0% (no 474 līdz 507 latiem), no tā vispārējās valdības sektorā – par 8,1% (no 436 līdz 471 latam), savukārt privātajā sektorā pieaugums bija 5,0% (no 423 līdz 445 latiem).

Darba samaksas fonds šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, ir audzis straujāk nekā darbinieku skaits. Darbinieku skaits pārrēķināts pilna darba laika vienībās, ko lieto mēneša vidējās darba samaksas aprēķiniem, valstī kopā šai periodā pieauga par 2,5%, bet darba samaksas fonds – par 8,2%.

Salīdzinot ar pirmo ceturksni, darbinieku skaits pieauga par 2,8%, bet darba samaksas fonds – par 6,8%.

Salīdzinot ar 2011.gada pirmo ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 18 latiem jeb 3,9%. Sabiedriskajā sektorā šajā periodā pieaugums bija 7,2% (no 473 līdz 507 latiem), bet privātajā sektorā – 2,0% (no 436 līdz 445 latiem).

2011.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, mēneša vidējā bruto darba samaksa visvairāk augusi profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 11,0% (šai nozarē tiek iekļauti juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās; arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; reklāmas nozare; zinātniskās pētniecības darbs), izglītībā – par 10,9%, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – par 9,7%, ūdens apgādē; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā – par 9,3%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 7,3%, kā arī nekustamo īpašumu nozarē – par 7,1%. Mazākais pieaugums vērojams transporta un glabāšanas nozarē – 0,1%, finanšu un apdrošināšanas nozarē – 2,0%, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā – 2,2%.

Ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē darba samaksa izmaiņas ietekmēja neregulāro izmaksu pieaugums līdztekus regulārās darba samaksas kāpumam par 5,3%. Arī elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē darba samaksa pieauga par 5,2% neregulāro izmaksu dēļ, kamēr regulārā samazinājās par 0,9%. Mākslas, izklaides un atpūtas nozarē pieaugums daļēji skaidrojams ar zemāk atalgotu darbinieku atlaišanu.

Pārējās nozarēs darba samaksas pieaugumu šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, galvenokārt ietekmēja darba apjoma pieaugums, ka arī kopš gada sākuma valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas kāpums par 11,0% (no 180 līdz 200 latiem).

Salīdzinot algu izmaiņas Baltijas valstīs šai periodā, redzams, ka Latvijā darba samaksa augusi visstraujāk – par 5,5% (no 632 līdz 667 eiro), Igaunijā – par 4,2% (no 822 līdz 857 eiro), bet Lietuvā – par 2,5% (no 595 līdz 610 eiro).