Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts var negūt valsts politisko atbalstu

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts politiskā atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu, lai arī projekta iniciatori par to ir pretējās domās.

Ideja par to, ka Latvijā būtu nepieciešama jauna celulozes un papīra rūpnīca, gaisā virmo kopš deviņdesmito gadu sākuma. Šāda rūpnīca patērētu celulozes izejvielas, kuras tiek eksportētas pārstrādei uz Skandināvijas valstu rūpnīcām. Tomēr salīdzinājumā ar to brīdi, kad vēl eksistēja 600 000 tonnu jaudas celulozes rūpnīcas projekta kompānija AS Baltic Pulp, situācija ir mainījusies, jo teju miljonu kubikmetru papīrmalkas patērē SIA Bolderaja Ltd, kura no šīm izejvielām ražo OSB plātnes, raksta Dienas Bizness.

Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols prognozē, ka perspektīvā celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu apjomu iegūt būs vēl grūtāk, jo Latvijā līdz ar enerģētikas jauno stratēģiju, kā arī topošo koģenerācijas staciju izveidi šādas koksnes izejvielu pašmāju patēriņš tikai pieaugs.

Celulozes rūpnīcas projekta izveides kompānijas SIA Nord Papyrus valdes priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs ar nepacietību gaida Latvijas valsts augstākās vadības politisku atbalstu šāda projekta īstenošanai. 2010.gada decembrī premjera vadītajā lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē tika skatīts jautājums par jaunas celulozes un papīrfabrikas izveides iespēju Latvijā, taču nekādi konkrēti lēmumi netika pieņemti.

Joprojām gaidām atbildi – vai Latvijas valsts vēlas, lai šeit tiktu īstenots celulozes un papīrfabrikas rūpnīcas komplekss, kas radītu gan jaunas darba vietas, gan palielinātu nodokļu ieņēmumus, gan arī ieņēmumus no eksporta, uzsver Zorgenfreijs.