Ir jāturpina stingras fiskālās politikas uzturēšana un virzība uz eirozonu, vienlaikus arī saglabājot piesardzību budžeta veidošanas procesā, tā, balstoties uz pasaules un Latvijas ekonomikas tendenču analīzi, valdībai iesaka rīkoties Latvijas Komercbanku asociācijas ekonomisti.
Valdībai ir jāsaglabā uzsāktā virzība uz bezdeficīta budžeta un valsts parāda samazinājumu. Lai to panāktu, nekavējoties jāapstiprina Fiskālās disciplīnas likums, jāievieš vidējā termiņa budžeta plānošana, kā arī jāizstrādā konkrēti strukturālo reformu un konsolidācijas apjomu plāni trīs gadu perspektīvā, prezentējot LKA makroekonomikas apskatu, uzsvēris asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. Viņš paudis cerību, ka nepieciešamo rīcību šādu mērķu sasniegšanai izrādīs 17. septembrī ievēlētā Saeima.
Tāpat LKA valdību aicina fiskālo konsolidāciju neveikt uz nodokļu palielināšanas rēķina, tieši pretēji pakāpeniski samazinot nodokļu slogu darbaspēkam, pārnesot to uz patēriņu un nekustamo īpašumu, kā arī mazinot ēnu ekonomiku.
Turklāt Bičevskis arī uzsvēris, ka kārtējā LKA veidotā makroekonomikas apskata publiskošana patlaban sakrīt ar priekšvēlēšanu laiku, kas sabiedrībai sniegs iespēju salīdzināt analītiķu izteiktās prognozes un redzējumu ar politisko partiju paustajiem viedokļiem. «Šādi mēs iezīmējam finanšu sektora redzējumu, sniedzot sabiedrībai vielu pārdomām, jo katras vēlēšanas ir gan iespēja, gan smaga skola. Mēs ceram, ka politikas veidotāji spēs saglabāt līdzsvaru starp pirmsvēlēšanu solījumiem un pēcvēlēšanu iespējām,» tā Bičevskis.
Arī Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks uzsvēris, ka ekonomistu mērķis nav iesaistīties politikas debatēs, bet gan informēt par jaunākajām ekonomikas tendencēm pasaulē un Latvijā.
«Latvijas ekonomikas izaugsme ir kļuvusi plašāka un dziļāka, tomēr negatīvais ārējais fons liek piesardzīgāk raudzīties uz Latvijas ekonomikas attīstības scenāriju tuvākajā laikā,» sacījis Kazāks. Viņš gan piebildis, ka Latvijas ekonomika tomēr ir kļuvusi līdzsvarotāka un mazāk ievainojama globālās nestabilitātes situācijā, nekā tā bija 2008.-2009. gadā. Pirmkārt, vairs nav nekustamā īpašuma burbuļa, otrkārt, banku sektorā ir augstāka likviditāte un kapitāla pietiekamība, treškārt, Latvijas uzņēmumi kļuvuši konkurētspējīgāki un, ceturtkārt, Valsts kase ir izveidojusi vērā ņemamas likviditātes rezerves. Tomēr būtu naivi cerēt, ka lēnāka izaugsme pasaules ekonomikā – jo īpaši recesija – neskartu Latviju.
Kaut arī globālā recesija vēl joprojām nav bāzes scenārijs, attīstības tempu palēninājums Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs līdz ar vēl aizvien kūtriem atveseļošanās procesiem iekšējā tirgū neapšaubāmi atspoguļosies arī Latvijas IKP pieauguma tempu samazinājumā. Šī gada otrā ceturkšņa spēcīgie rādītāji ļauj paaugstināt IKP izaugsmes prognozi šim gadam līdz 4,2 % iepriekš prognozēto 3,6 % vietā, savukārt no 3,8% uz 3,2% pārskatīta nākamā gada prognoze.
Neskaitot ekonomikas izaugsmi, prognozes izteiktas ari par inflāciju, kuras apmērs šogad varētu sasniegt 4,4%, nākamgad – 2,2%, bet 2013. gadā – 2,4%. Savukārt bezdarba līmenis, atbilstoši ekspertu aplēsēm, šogad varētu sasniegt 15,8%, 2012. gadā – 14,%, bet aiznākamajā gadā – 12,3%.
Ekonomikas atgūšanās, pēc ekonomistu teiktā, uzlabo arī valsts fiskālo situāciju – to apliecina fakts, ka šī gada septiņos mēnešos nodokļu ieņēmumi ir bijuši par 9% lielāki nekā pērn un gandrīz par 7% pārsnieguši iepriekš plānotos. «Taču pagaidām nav pamata ļoti optimistiski raudzīties uz situācijas attīstību nākamajā gadā un cerēt, ka 2012. gadā nepieciešamie budžeta konsolidācijas apjomi turpinās strauji sarukt. Tieši pretēji – valdībai būtu jāsaglabā piesardzīga fiskālā disciplīna gan šī gada beigās, kas Latvijas budžetā ir hroniska kaite gadu no gada, gan attiecībā uz 2012. gada budžeta konsolidāciju,» uzsvēris Kazāks.
Viņam piekritis arī Bičevskis, norādot, ka budžeta konsolidācija nedrīkst notikt uz nodokļu palielināšanas rēķina, bet tieši pretēji – būtu nepieciešams būtiski samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, pārnesot to uz patēriņu un nekustamo īpašumu.
Ir skaidrs, ka eiro ieviešanas dēļ, kas radītu efektu, piemēram, uz inflāciju, tuvākajos pāris gados vairākas nodokļu politikas sviras izmantot nav iespējams, taču tas nevar būt šķērslis politiķiem un politikas veidotājiem sabiedrībai izskaidrot, kādas izmaiņas gaidāmas nodokļu politikā turpmāko pāris gadu laikā, izteicies LKA vadītājs.
diez vai tas ir valdības spēkos