Labākā sagatavošanās otrreizējai recesijai jeb plāns B ir tas pats plāns A, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, norādot, ka arī nākamgad valdībai ir jātiecas uz sabalansētu budžetu, izdevumu samazināšanu un nodokļu nepaaugstināšanu.
«Investoru, aizdevēju, uzņēmēju uzmanība Eiropā un citur pasaulē ir vērsta uz parādu jautājumu. Ja Latvija šo slimību ārstēs ātrāk un labāk par citiem, tai klāsies labāk,» ziņu portālam BNN teic Rimšēvičs.
Bankas prezidents pozitīvi raugās uz šā brīža datiem, atzīmējot inflācijas stabilizāciju, un prognozējot, ka nākamgad inflācija turpinās samazināties par 2 līdz 3%. Proti, šī gada jūnijā un jūlijā gada inflācija samazinājās par 0,7 procentu punktiem līdz 4,3%, ko noteica izejvielu cenu stabilizēšanās pasaules tirgos un atsevišķu pārtikas produktu cenu kritums, tā Rimšēvičs.
Vienlaikus viņš norāda, ka rezultāti būtu bijuši labāki, ja netiktu pacelti vairāki nodokļi, kā, piemēram, akcīzes nodoklis alkoholam, benzīnam, tabakai, nodoklis dabasgāzei un medicīnisko preču piegādei.
Rimšēvičs atzinis, ka kopumā valdība un parlaments ir pieņēmusi vairākus grūtus un nepopulārus lēmumus, kas spējuši veicināt strauju atlabšanu no krīzes. Pretstatā viņš min citas Eiropas Savienības valstis kā Grieķiju un Portugāli, kuras joprojām vilcinās ar konsolidējošiem lēmumiem, neuzlabojot savu ekonomisko situāciju.
«Ir skaidri redzams, kurš ceļš ir bijis labāks,» uzsver Rimšēvičs.
Šī gada iekšzemes kopprodukta pieaugums krietni pārsniegs 4%, taču nākamā gada prognozes ir visai piesardzīgas, norāda Latvijas Bankas prezidents, uzsverot, ka norises pasaulē liek turēties pie jau plānotā konsolidācijas apjoma arī nākamgad.
«Lai arī šogad Latvijas izaugsme būs straujāka par plānoto, tas diemžēl neattiecas uz nākamo gadu. Pēdējo mēnešu laikā pasaulē jau skaidras aprises guvusi lēnākas izaugsmes tendence, ko demonstrē arī rūpnieku pesimistiskāks skats uz sagaidāmo attīstību,» teic Rimšēvičs.
Attiecībā uz gaidāmajām vēlēšanām Rimšēvičs ieteicis Latvijas iedzīvotājiem sekot līdzi politiķu izvirzītajiem solījumiem, kā arī tam, kā šie solījumi tiks finansēti. Ir jāizšķiras, vai vēlētāja balss ir par to, lai Latvijā nākotnē iestātos stabilitāte, uzplaukums, vai par to, lai valsts pelnītu nenopelnītu naudu, teic bankas prezidents. Viņš atzinis, ka ir izlēmis, par ko balsos, taču partijas un kandidātu vārdus neatklāja.