Kopējie parādi par apkuri Latvijā ir aptuveni par 25% lielāki nekā pērn un septembra sākumā veido aptuveni 25 miljonus latu, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotā informācija.
Daži piemēri – Daugavpilī pirms apkures sezonas parādi ir par 57%, Jūrmalā – par 24%, Rēzeknē – par 20%, bet Jēkabpilī par 19% lielāki nekā gadu agrāk. Šeit gan jāprecizē, ka šie parādi ir siltuma ražošanas un piegādes uzņēmumiem, kurus nav samaksājuši namu apsaimniekotāji, raksta Latvijas Avīze.
Kā norāda Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, apsaimniekotāji siltuma ražotājiem maksājuši no uzkrājumiem nākamo periodu remontiem un citām rezervēm. Beikmanis parādniekus dala divās grupās – tie nemaksātāji, no kuriem naudu var atgūt, un otra grupa, kurā ir galvenokārt hipotēku kredītu maksātāji. Tieši pēdējo parādu summas veido aptuveni 60% no visas apkures parāda kopsummas. Patlaban spēkā esošie likumi neļauj no šiem cilvēkiem, kas galvenokārt treknajos gados ir nopirkuši mājokli, atgūt par sniegtajiem pakalpojumiem nesamaksāto naudu, tāpēc ka, lietai nonākot tiesā un dzīvokli pārdodot, priekšroka ir bankai.
LPS sniegtā informācija vēsta, ka gada laikā trūcīgo cilvēku skaits ir pieaudzis par 28% un sasniedzis 190 000 cilvēku, garantētā iztikas minimuma (GIM – Ls 45 bērniem un Ls 40 pieaugušajiem cilvēkiem) saņēmēju skaits pieaudzis par 47%, bet dzīvokļu pabalstu saņēmēju skaits – par 25%.
BNN jau ziņoja, ka, pēc Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas izpilddirektora Andra Akermaņa uzskatiem, šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, situācija siltumapgādē pirms apkures sezonas ir sliktāka – tas skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji vasarā kūtrāk maksājuši parādus.