Valdība ārkārtas sēdē akceptējusi Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto vienošanos par airBaltic turpmāko finansējumu un pārvaldību. Līdz ar Vienošanās parakstīšanu valstij ir nodrošināta faktiskā kontrole pār uzņēmumu, vēsta SM.
Vienošanās parakstīta starp Latvijas Republiku, satiksmes ministra personā, SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), AS Latvijas Krājbanka, AB Bankas Snoras, AKB Investbank, Taurus Asset Management Fund Limited, Transatlantic Holdings Company S.A. un SIA KD Jet.
Tā paredz valsts proporcionālu līdzdalību airBaltic pamatkapitāla palielināšanā – valsts aizdevuma piešķiršanu airBaltic ne vēlāk kā līdz 2011.gada 14.oktobrim 16 milj. latu apmērā, ja ir izpildīti vairāki priekšnosacījumi: atsaukts tiesiskās aizsardzības pieteikums Rīgas rajona tiesā; pilnībā dzēstas 59 110 akcijas, par ko lēmums pieņemts 2010. gada 30. aprīlī akcionāru sapulcē; jaunā redakcijā apstiprināti airBaltic statūti.
Vienlaikus vienošanās paredz izbeigt konsolidēto akcionāru līgumu. Tiek ievēlēta jauna airBaltic padome ar pieredzi vadības un uzraudzības veikšanā pēc saimnieciskās darbības apmērā līdzīgās sabiedrībās, ziņo SM.
No amata tiek atcelts līdzšinējais valdes loceklis Bertolts Fliks un panākts, ka jaunā valde darbojas trīs cilvēku sastāvā.
Preču zīme atgriezta atpakaļ airBaltic un ieķīlāta par labu valstij, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu.
Vienošanās paredz BAS finansējuma piešķiršanu 14 miljonu latu apmērā. Jākonsolidē airBaltic saistības pret BAS. Paredzēts konsolidēt airBaltic un BAS meitas uzņēmumus, atgriežot ārpakalpojumā nodotos pakalpojumus atpakaļ airBaltic. Tāpat ir jāpilnveido korporatīvā struktūra un ieguldījumu īpašumu pārvaldība. Divu mēnešu laikā jāsagatavo airBaltic restrukturizācijas plāns un biznesa plāns.
3. oktobrī parakstītā Vienošanās restrukturizācijas finansējuma jautājumā paredz – ja izpildīti visi līdzšinējie nosacījumi, tad tiek proporcionāli palielināts airBaltic pamatkapitāls, kur valsts daļa ir 57,6 miljoni latu.