Ekonomikas ministrs Artis Kampars kā svarīgāko darbu pēdējo divu ar pusi gadu laikā uzskata ekonomikas struktūras maiņu – no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražojošu un eksportējošu.
Divarpus gados, kas pavadīti ekonomikas ministra amata krēslā, paveiktie darbi apkopti uz 44 lapām, tomēr kā svarīgāko Kampars izcēla reformu – no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražošanā un eksportā balstītu.
Treknajos gados rūpnieciskā ražošana ekonomikas īpatsvarā aizņēma 9,9%, bet šā gada pirmajā pusē ir 14,3%. Tāpat redzams, ka 34% eksporta pieaugums šogad ir viens no lielākajiem kāpumiem Eiropas Savienībā. Ja kāds apgalvo, ka šie rādītāji ir radušies paši no sevis, tas tā nav, uzsvēra Kampars.
Pirmais darbs, ko viņš veicis, stājoties ekonomikas ministra amatā, bijusi garantiju sistēmas ieviešana – divos mēnešos notika vienošanās par eksporta kredīta garantiju apdrošināšanas sistēmu. Tāpat tika nosauktas piecas prioritārās nozares – pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, mašīnbūve un metālapstrāde, kuras, pēc ministra sacītā, patlaban aizņem aptuveni 80% no visa ražojošā sektora.
Kopumā izaugsme nav virzīta uz ārējā pieprasījuma palielinājuma, bet 60% no izaugsmes ir iekšējās konkurētspējas uzlabošanās – uzņēmumu pārstrukturēšanās utt. Katrā ziņā ir daudz piemēru tam, kā ekonomika ir kļuvusi uz eksportu orientēta, izteicies Kampars.
Kā labi padarītu darbu ministrs minēja arī pērn septembrī pieņemto mikrouzņēmuma likumu, kas veicinājis vairāk nekā 14 000 mikrouzņēmumu rašanos. Dzirdēta kritika, ka šai programmai piesakās nodokļu optimizētāji, tomēr mans uzdevums nebija raudzīties uz potenciālajiem likumpārkāpējiem, ar tiem tiks galā Valsts ieņēmumu dienests. Uzdevums bija sniegt iespēju tiem, kas grib nodarboties ar uzņēmējdarbību, sacīja Kampars.
Savukārt kā nepabeigtos darbus, kuru īstenošanai Kampars solās sekot līdzi, ir turpmāka valsts enerģētiskās neatkarības nodrošināšana un Attīstības bankas izveide, kas finansiāli stimulētu ražojošus un eksportējošus uzņēmumus.
Kampars ekonomikas ministra amatā stājās 2009.gada 12.martā, bet šovasar paziņoja, ka nestartēs 11.Saeimas vēlēšanās.