Latvijas lielākais tirgus ir Eiropas Savienība, kur patērētāja noskaņojums parādu krīzes nenoteiktības ietekmē jau vairākus mēnešus ir slīdējis uz leju, atspoguļojoties arvien saudzīgākos tēriņos. Tādēļ tieši vai netieši lejupvērstais noskaņojums turpinās atsaukties uz apstrādes rūpniecības un visas ekonomikas izaugsmes iespējām, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Rezultātā varam sagaidīt, ka bezdarba samazināšanās kļūs lēnāka, bet ziemas mēnešos uz laiku pat iesalt esošajā līmenī, jaunākos Centrālās statistikas pārvaldes datus komentē Gašpuitis, piebilstot, ka arī jauno pasūtījumu dati uzrāda, ka eksporta pasūtījumi salīdzinot ar pērno gadu mazinās, bet stabilizējošu lomu ieņēmis vietējais tirgus.
Situācijas vērtējums eirozonā liecina, ka tuvākajā laikā nenoteiktība būs ļoti augsta, kas ietekmēs gan patēriņa, gan investīciju aktivitāti. Līdz ar to gada nogalē Latvijas izaugsmes tempi kļūs mērenāki, kas liek piezemēti vērtēt arī nākamā gada izaugsmi. Uzlabojumi varētu iezīmēties gada laikā, ja eirozonas līderi spēs panākt vienošanos par situācijas ilgtspējīgiem risinājumiem. Turklāt pie nosacījuma, ja spēsim izvairīties no iekšējiem politiskajiem saspīlējumiem un nepārdomātiem eksperimentiem ekonomikā, tā ekonomists.
Viņaprāt, visticamāk, katalizators būs Grieķijā notiekošais un iespējamā parādu restrukturizācijas gaita un šo procesu pavadošo spekulāciju mērogs. Labvēlīgais un visaptverošais nozares izaugsmes periods ES tirgū varētu būt uz laiku sevi izsmēlis. Neskatoties uz iespējamo palēninājumu, recesijas iespējas joprojām ir mazākumā. Atsevišķi ES tirgi saglabās labas izaugsmes perspektīvas, kā arī ir jālūkojas citu reģionu tirgu virzienā, kuros recesija prognozēta netiek, bet to potenciāls sniedz jaunas ilgtermiņa izaugsmes iespējas.
Apstrādes rūpniecības izaugsme kļūst nevienmērīgāka, kad vairākās nozarēs joprojām vērojama ļoti iespaidīga izaugsme, kamēr citu pieauguma tempi sāk buksēt. To nosaka tādi faktori kā konkurētspēja, preču grupas, tirgu sadalījums un citi.
Ziņu portāls BNN.LV jau vēstīja, ka CSP augusta dati liecina, ka mēneša laikā rūpniecības produkcijas apjoms ir samazinājies par 0,4%. Gada izteiksmē rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums ir noslīdējis līdz 6,4%, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums bija 6,5%.