Laikā, kad Vides ministrija apvienota ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, trīs ministra Raimonda Vējoņa darbinieki par darba zaudēšanu uz trīs dienām saņēmuši kopumā gandrīz 6 000 latu kompensāciju.
Pēc ministriju apvienošanas janvāra pirmās nedēļas sākumā Vējonis formāli bija bez darba, jo, lai atsāktu darbu jaunā statusā jau kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bija vajadzīgs Saeimas lēmums, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De Facto.
Neviens nešaubījās, ka jau pēc dažām dienām Saeima Vējoni apstiprinās jaunajā amatā, un tolaik Vējonis žurnālistiem lepni paziņoja, ka atteiksies no kompensācijas par darba zaudēšanu uz dažām dienām, lai gan formāli tā viņam pienāktos. Vējonis gan aizmirsa pateikt, ka kompensācijas jau saņēmuši viņa biroja darbinieki, kuri apstiprināti darbā uz ministra pilnvaru laiku un kuri atgriezīsies amatā pēc Saeimas lēmuma.
Trim cilvēkiem izmaksāti kopumā gandrīz 6 000 latu, no Vējonis neko neētisku un nesaimniecisku tur neredz.
Ja kompensāciju izmaksa ir slikta prakse, tad, lūdzu, mainām darba likumdošanu un nemaksājam kompensācijas, ja cilvēks tiek atlaists no darba, raidījumam paziņoja Vējonis.
Valsts kontroles slēdzienā redzams, ka Vides ministrijas parlamentārajai sekretārei Žanetai Mikosai, padomniecei un biroja vadītājai Egitai Kazekai un padomniekam Indriķim Putniņam ar Vējoņa rīkojumiem gada nogalē izmaksāti atlaišanas pabalsti kopumā 2 972 latu apjomā un vēl 2 953 lati kompensācijās par neizmantoto atvaļinājumu. Pavisam 5 925 lati. Saskaņā ar Valsts kontroles ziņojumu, šo summu izmaksāja par darba zaudēšanu faktiski uz trim darba dienām. Pēc tam viņus atjaunoja iepriekšējos amatos.
Diezgan nepatīkami atrasties bez finanšu līdzekļiem. Jo par to laiku mums neviens atalgojumu izmaksāt nevarēja, raidījumam naudas saņemšanu komentēja viens no trim kompensāciju saņēmējiem Indriķis Putniņš. Viņš taisnojas, ka biroja darbinieki nevarēja zināt, kad Saeima Vējoni amatā apstiprinās, tādēļ nosprieduši, ka kompensācijas būs vajadzīgas.
Kazeka un Mikosa raidījumam rakstiski skaidroja, ka šo kompensāciju paredz normatīvie akti. Arī politiskā situācija Latvijā esot tik mainīga, ka viņas nevarēja būt pārliecinātas, vai tiešām Vējoni apstiprinās.
Vējonim ir vēl viens skaidrojums: «To, vai pieņemt vai nepieņemt atpakaļ, man vēl nebija zināms, jo bija doma mainīt kādus darbiniekus.»
Saeimas arhīvs liecina, ka jau uzreiz gada pirmās nedēļas otrdienā, 4.janvārī, bija zināms par Saeimas sēdi 6.janvārī. Nav pamata arī uzskatīt, ka tobrīd politiskā situācija būtu nestabila. Par Vējoni nobalsoja 84 deputāti. Tomēr arī pēc Saeimas lēmuma neviens kompensāciju valstij nav atdevis. Izmaksājot kompensācijas likuma burts ir ievērots.
Valsts kontroliere Ingūna Sudraba atzīst, ka ziņojumos nav pieņemts rakstīt par sirdsapziņu un ētikas trūkumu cilvēku darbā. Bet droši vien, saprotot, ka sirdsapziņa neiesaucas un nestrādā, tad jāpilnveido tālāk normatīvie akti, pasakot – ja ministrs zaudē vietu uz dažām dienām, un viņa birojs arī un pēc tam viņus pieņem atpakaļ darbā, tad viņiem kompensācijas nepienākas.
Vienlaikus Valsts kontroliere arī atzīst, ka vienotās atlīdzības likums, jo īpaši pēc pēdējiem grozījumiem, nepavisam nav vienotās atlīdzības likums. Tas valsts amatpersonām par līdzīgu darbu dažādās iestādēs ļauj saņemt pavisam atšķirīgu atalgojumu.
Abu apvienoto ministriju darbinieki, ar kuriem darba attiecības turpinājās arī pēc apvienošanas, kompensācijas nesaņēma.