Situācija mājsaimniecībās ir nedaudz uzlabojusies – ja pirmajā ceturksnī 75% respondentu atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ekonomiskā situācija viņu mājsaimniecībā ir pasliktinājusies, tad otrajā ceturksnī uz mājsaimniecības situācijas pasliktināšanos norādīja 66% aptaujāto.
Kā galvenie iemesli minēti darba samaksas samazināšanās, pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās, darba zaudēšana, darba meklējumu pārtraukšana, jo zuda cerības to atrast, kā arī darba samaksas aizkavēšana, vēsta Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Savukārt 14% no tām mājsaimniecībām, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to ir atradis (pirmajā ceturksnī –11%), bet 8% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas (pirmajā ceturksnī – 7%).
Apmēram četras piektdaļas (81%) mājsaimniecību atzina, ka tām vispār nav finanšu uzkrājumu. Ja mājsaimniecībai šādi uzkrājumi ir bijuši, tad, kā liecina aptaujas rezultāti, pēdējo 12 mēnešu laikā 51% mājsaimniecību tie samazinājušies, bet apmēram pusei (47%) mājsaimniecību situācijā, ja šie uzkrājumi būtu vienīgais iztikas avots, ar tiem pietiktu tikai no viena līdz četriem mēnešiem .
Palīdzību no valsts un pašvaldībām pēc aptaujas datiem saņēmuši 11% mājsaimniecību (pirmajā ceturksnī –10%).
Materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem Latvijā pēdējo 12 mēnešu laikā ir saņēmuši 12% mājsaimniecību, bet 5% mājsaimniecību – materiālo palīdzību no radiem vai draugiem, kuri dzīvo ārzemēs.