Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas plānotās sēdes galvenais darba kārtības jautājums ir komisijas nodibināšana, jo pagaidām faktiski tā neskaitās nodibināta. Šis brauciens būs sekmīgs jau ar to vien, ka mums izdosies to panākt, atzīst Vēsturnieku komisijas vadītājs Inesis Feldmanis.
Tā ir kopīgā Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisija, no katras puses ir desmit cilvēki. Tiks veidotas pētnieciskas grupas, kuras nodarbosies ar kopīgu vēstures jautājumu izpēti. Pirmā tēma – Latvijas un Krievijas ekonomikas, politiskas un kultūras attiecības laika posmā no 1912. līdz 1940. gadam, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzīst Feldmanis, kurš jau svētdien dosies uz pirmo Krievijas un Latvijas vēsturnieku komisijas sēdi.
Neskatoties un diezgan jūtīgo laika posmu, tabu tematu nebūs, apspriedīsim visus jautājumus. Es gribētu pasvītrot, ka mēs savas pamatnostādnes esam definējuši un šajā ziņā mums Krievijas vēsturnieku palīdzība nav vajadzīga. Mēs no savām koncepcijām neatteiksimies. Pirmkārt, tas attiecas uz jautājumu par okupāciju un mūsu valsts pēctecību – šis fakts ir likts mūsu valsts pastāvēšanas pamatā, uzsver vēsturnieks.
Jautāts, vai šāda nostāja netraucēs komisijas darbam, Feldmanis atbild, ka diskusijas par šo tēmu noteikti būs. No Krievijas puses komisijā ir starptautisko tiesību eksperti, kuri domā, ka 1940. gada jūnija notikumus nevar saukt par okupāciju, bet ir arī tādi vēsturnieki, kuri ir sen atzinuši šo okupācijas faktu. Boriss Jeļcins, kas viesojoties Latvijā 2006. gada augustā, arī atzina okupāciju, tolaik gan vairs nebija prezidents. Ir jāpieņem vēsture tāda, kāda tā ir, atsakoties no mēģinājumiem to pārstartēt, pārliecināts Feldmanis,
Ref: 104.000.102.193