Atteikties no līdz šim izmantotās kvotu atbalsta sistēmas paredz atjaunojamās enerģijas likumprojekts, ko šonedēļ plānots izsludināt valsts sekretāru sanāksmē.
Tā vietā saskaņā ar likumu nebūs nekādu apjoma ierobežojumu un jebkurš, kas izveidos staciju, elektroenerģiju varēs pārdot brīvā tirgū, savukārt stacijas ar jaudu līdz diviem megavatiem (MW) varēs pārdot publiskam tirgotājam obligātā pienākuma iepirkt elektroenerģiju ietvaros, aģentūrai LETA norādījis Ekonomikas ministrijas (EM) speciālists Kristaps Stepanovs.
Tai pat laikā visi ražotāji, kas izmantos atjaunojamos energoresursus, varēs pretendēt uz piemaksām. Tās veidos siltumnīcefekta gāzu emisiju komponente, maksa par uzstādīto jaudu, kā arī lauksaimniecības komponente jeb maksa par atjaunojamās enerģijas ražotnē izmantotajiem kūtsmēsliem. Iepriekš šādu piemaksu nebija.
Ar likumu tiks ieviests arī atbalsts mājsaimniecībām. Piemēram, ja mājsaimniecībā izmantos saules paneļus un pa dienu, kad tie strādās, elektroenerģija aizies tīklā, bet vakarā tā tiks tērēta, elektroenerģijas kustība tiks abpusēji ieskaitīta.
Likumprojekts arī paredz atbalstu atjaunojamai siltumenerģijai, proti, uz to varēs pretendēt ražotāji, kuri nodarbojas ar centralizētu siltumapgādi vai centralizētu dzesēšanu un izmanto biomasu, biogāzi vai bioloģiskos šķidros kurināmos.
Likumā arī paredzēts noteikt, ka pašvaldība var sniegt atbalstu visu veidu atjaunojamās enerģijas ražošanai.
Šo ceturtdien likumprojektu plānots izsludināt valsts sekretāru sanāksmē, tad tiks dotas divas nedēļas priekšlikumu iesniegšanai, un dokuments tiks virzīts uz valdību. Stepanovs pieļāva, ka līdz gada beigām to varētu iesniegt Saeimā, bet, vai izdosies šogad arī pieņemt, atkarīgs no jaunā sasaukuma.
Rīt notiek Zaļās enerģijas forums, kurā paredzēts iepazīstināt gan ar likumprojektu, gan ar Rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā.
Dokumenta anotācijā teikts, ka likumprojektā paredzēto normu ieviešanas radītais pieaugums, sasniedzot izvirzītos mērķus, attiecībā uz tarifu saistītajiem elektroenerģijas gala lietotājiem tiek prognozēts līdz diviem santīmiem par kilovatstundu.
Noteikts, ka līdz 2020.gadam atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvaram kopējā bruto enerģijas gala patēriņā jāsasniedz 40%, līdz 2012.gadam mērķis ir 34.08%, līdz 2014.gadam – 34.82%, līdz 2016.gadam – 35.93%, līdz 2018.gadam – 37.04%.
Kā secināts likumprojekta anotācijā, patlaban ieviestās atbalsta shēmas ir komersantiem pietiekami motivējošas, lai tie investētu elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamajiem energoresursiem, tomēr šī brīža ekonomiskās krīzes ietekmē nav nodrošinājuma tam, ka viss šādai elektroenerģijai izdotais apjoms tiks aizpildīts un elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu AS Latvenergo komersanti sāks noteiktajā periodā.
Analizējot atjaunojamo energoresursu veidus pēc to potenciāla un iespējamā devuma nākotnē, kā galvenie izmantojamie resursi tiek novērtēta biomasa, galvenokārt koksne, kā arī vēja enerģija, biogāze un hidroenerģija.
2008.gadā atjaunojamie energoresursi kopējā elektroenerģijas gala patēriņā veidoja 39.6%, un lielāko daļu – mazliet vairāk par 97% – nodrošināja lielās hidroelektrostacijas, bet atlikušo daļu deva vēja elektrostacijas, biomasas koģenerācijas elektrostacijas un mazās hidroelektrostacijas. Vislielāko daļu atjaunojamie energoresursi veido siltumenerģijas gala patēriņā ieskaitot centralizēto siltumenerģiju, un tas ir 42.7%, liecina anotācijā minētais.