Šis ir bezprecedenta gadījums Latvijas un Lietuvas savstarpējās attiecībās, kas varētu ietekmēt arī turpmāko valstu sadarbību, vērtējot Snoras un Latvijas Krājbankas krīzes situāciju un iespējamos risinājumus, atzinis Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.
Intervijā LNT raidījumam 900 sekundes viņš norāda, ka šobrīd tiek darīts viss, lai pārliecinātu Lietuvu par Krājbankas glābšanu. Katras nozares ministrs, visos līmeņos runā par šo jautājumu, pierāda un skaidro. Reirs uzsver, ka tiek atgādināts par Baltijas solidaritāti, kā arī par notikumiem pirms trīs gadiem, kad glābjot Parex Latvija izglābusi arī Lietuvas Krājbankas lieluma banku. Viņš piebilst, ka toreiz Latvija praktiski izglābusi Baltiju no devalvācijas.
Ja Lietuvas valdība nolems glābt Krājbanku, tai būs jāpalielina bankas pamatkapitāls par 100 miljoniem latu. Finanšu sistēmai valsts mērogā šī summa nav liela, it sevišķi ņemot vērā, ka tā jāiemaksā pakāpeniski, skaidro Reirs. Viņš norāda, ka šāda risinājuma gadījumā Latvijas valstij nebūs jādara nekas.
Ja notiks pretējais, tad tiks īstenots plāns «B», kas jau ir izstrādāts. Proti, noguldījumu un privāto kontu īpašniekiem tiek atgriezta summa līdz 700 000 latiem, bet banka tiek izpārdota, tā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs.
Izvēle starp šiem diviem risinājumiem varētu mainīt Latvijas un Lietuvas attiecības, ja ne ekonomiskajā ziņā, tad Eiropas Savienības mērogā, Eiropas Komisijas lēmumos Latvijai orientējoties uz partneriem citās valstīs.
«Mēs gribētu, lai Lietuva pastāvētu uz savām tiesībām, tās pienākums atbilstoši mūsu likumdošanai glābt šo banku,» pārliecināts Reirs.
Attiecībā uz naudas iztrūkumu Krājbankā, Reirs uzsver, ka 100 miljoni nav pazuduši, bet ir ieķīlāti, un tos nevar atgūt. Pirmie ķīlas termiņi par trešdaļu summas beidzas jau šogad, taču, ja nebūs izpildītas trešās puses saistības, nauda tiks norakstīta, un neviens nevarēs tik klāt pie tās, rezumē Reirs.
Ref: 103.000.103.221