Jo lielāks nodokļu slogs, jo lielāka daļa uzņēmēju nevis cenšas optimizēt izmaksas, bet iet vieglāko ceļu un izmanto naudas atmazgātāju pakalpojumus, atklājis VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Čerņeckis.
Rezultātā uzņēmēji saņem skaidru naudu un maksā aplokšņu algas. Tās pašas tendences konstatētas arī Lietuvā un Igaunijā, norāda Čerņeckis. Turklāt šobrīd tiesībsargi novērojuši tendenci, ka fiktīvo darījumu ķēdes pagarināšanai tiek izmantotas gan Lietuvas, gan Igaunijas valsts bankas un firmas.
Viņš atzīst, ka Valsts ieņēmumu dienests ar abu kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – kolēģiem sadarbojies visu deviņu šogad Finanšu policijas pārvaldes (FPP) atklāto un aizturēto naudas atmazgātāju grupējumu darbību izmeklēšanā. Pēc Čerņecka domām, sākot sadarbību jau ātrāk – izlūkošanas stadijā un operatīvo darbību stadijā -, efekts būšot lielāks.
Viņaprāt, naudas atmazgāšanas darījumu ķēdes un shēmas visā Eiropā ir līdzīgas. Iepriekš galvenā joma, kur šādi darījumi notikuši, bijusi būvniecība, bet tagad tā ir dažādu pakalpojumu joma, kā arī metālapstrāde, informēja FPP vadītājs.
Savukārt Igaunijas nodokļu un muitas dienesta Izmeklēšanas departamenta vadītājs Rene Kanniste norāda, ka tad, ja tiek iznīcināta viena noziedzīgo darījumu ķēde, noziedznieki domā, kā to pašu izdarīt jau citā veidā. Nelegālā nauda, kas tiek iegūta Latvijā, tiek atmazgāta Igaunijā, proti, Igaunijas grupējumi piedāvā pakalpojumu Latvijas noziedzniekiem atmazgāt naudu un tā atgriežas valstī jau legalizēta, par Igaunijas atbildīgā dienesta darbu stāsta Kanniste.
Arī Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta direktors Vitālijs Gaiļus atzīst, ka sadarbība operatīvajā līmenī nepieciešama, jo viena no galvenajām funkcijām ir preventīvā – nepieļaut noziegumu, lai vēlāk nauda nebūtu jāmeklē un jādomā par tās atmaksāšanu budžetā.