Pie darba ķērusies AS Latvijas Krājbanka kraha parlamentārās izmeklēšanas komisija. Līdz šim neviena no sabiedrībā plašu rezonansi ieguvušu skandālu izmeklēšanas komisijām nav varējusi lepoties ar augstu darba efektivitāti. Vai kārtējie deputāti – «izmeklētāji» būs veiksmīgāki par saviem priekšgājējiem? Ziņu aģentūra BNN sarunājās ar komisijas priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi ( bijušais Daugavpils mērs no partijas LPP/LC, Saeimā ievēlēts no partijas Vienotība).
Komisija uzsākusi darbu – tumsā
Notikušas Jūsu vadītās komisijas pirmās sēdes. Kādi jautājumi tajās apspriesti?
Mēs esam izveidojuši darba plānu. Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji iepazīstināja deputātus ar juridisko bāzi, lai visiem komisijas locekļiem būtu priekšstats par likumiem un normatīvajiem aktiem, kas regulē uzraudzību pār banku nozari un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbu. Tas ir viss.
Kas notika pirmajā komisijas sēdē pagājušajā trešdienā?
Bija nedaudz emocionāla diskusija, kas saistīta ar to, ka deputātiem nebija vienota viedokļa, kā veikt izmeklēšanu un kādi uzdevumi jāveic.
Šobrīd ir vienots viedoklis?
Tam jābūt. Galvenās nesaskaņas tā kā būtu pārvarētas.
Kur slēpās šīs nesaskaņas?
Deputātu vēlmē iegūt operatīvu informāciju par bankas stāvokli, kas principā ir neiespējami. Un tas arī neietilpst parlamentārās izmeklēšanas komisijas kompetencē. Mūsu uzdevums – izvērtēt amatpersonu pieļautos pārkāpumus, kas noveduši banku līdz maksātnespējai un izvērtēt, kā tas atsauksies uz Latvijas finanšu sistēmu.
Vai Jums ir saraksts ar amatpersonām, kuru darbību jūs pārbaudīsiet?
Šobrīd nekādus vārdus nesaukšu. Mēs sastādīsim darba plānu un strādāsim. Mums priekšā ir deviņi mēneši, būtu labi šajā laika posmā paspēt izpildīt visus izvirzītos uzdevumus. Mēs šodien pieprasīsim Finanšu un kapitāla tirgus komisijai visu likumu un normatīvo aktu paketi, kas regulē šīs struktūras un banku sfēru darbību. Mēs vēl ne no viena neesam saņēmuši nevienu dokumentu, bet jūs jau uzdodat jautājumus par konkrētām personām.
Cik bieži notiks komisija sēdes?
Reizi nedēļā, taču, ja būs nepieciešams, tiksimies biežāk.
Vai tās būs slēgtās sēdes?
Atklātās un slēgtās – atkarībā no jautājumiem, kādi tajās tiks izskatīti.
Ir bijis daudz parlamentāro komisiju, bet jēgas no tām – maz. Kā vērtējat Jūsu vadītās komisijas nākotni?
Redziet, šeit jāuzdod jautājums – kā mēs saprotam parlamentāro komisiju uzdevumus.
Un kā mums vajadzētu tos saprast?
Pirmkārt, nevajag jaukt parlamentāro komisiju izmeklēšanu ar tiesībsargājošo orgānu izmeklēšanu. Otrkārt, mums priekšā stāvošo jautājumu loks ir tik plašs, ka ar deviņiem mēnešiem var izrādīties pārāk maz.
Un visu šo laiku deputāti saņems naudu par darbu parlamentārajā komisijā…
Deputātiem maksā par darbu visās komisijās, arī par darbu mūsu komisijā maksās.
Vai nevar iznākt tā, ka deviņus mēnešus viņi ies uz sēdēm, nopelnīs, neko neizmeklēs, un beigās izklīdīs, veltīgi iztērējot nodokļu maksātāju naudu?
Atbildību, par kuru jūs runājat, jāuzņemas tiem, kas bija šīs komisijas izveidošanas iniciatori. Tā ir veidots Saeimas darbs – ja trešdaļa deputātu pieprasa izveidot komisiju, tad tā ir jāizveido. Tā kā šo jautājumu adresējiet tiem, kas uzstājās ar priekšlikumu par šādas komisijas izveidošanu. Kas attiecas uz mums, mēs pacentīsimies, lai mūsu darbs būtu rezultatīvs.
Izmeklēšanas perspektīvas tumsā
Parlamentārās komisijas, kas nodarbosies ar AS Latvijas Krājbanka kraha izmeklēšanu, sastāvu Saeima apstiprināja 6. decembrī. Komisijas sastāvā ietilpst: Andrejs Elksniņš un Ivars Zariņš (Saskaņas Centrs), Jānis Lāčplēsis un Jānis Reirs (Vienotība), Kārlis Seržants un Iveta Grugule(Zaļo un zemnieku savienība), Romāns Naudiņš un Dāvis Stalts(Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvbai/LNNK), Juris Viļums un Kārlis Eņģelis (Zatlera reformu partija), Elīna Siliņa (neatkarīgo deputātu grupa).
Komisija izveidota pēc opozīcijas frakciju Saskaņas Centrs un Zaļo un zemnieku apvienības (ZZS) prasības. Motivācija ir vienkārša – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieļāvusi Krājbankas sabrukšanu, tāpēc nepieciešams noskaidrot, kā tas noticis. Valdības koalīciju pārstāvošo partiju frakciju argumenti arī neizceļas ar izsmalcinātību – opozīcijas ziņkārību varētu apmierināt tiesībsargājošajās iestādes uzsāktā kriminālprocesa ietvaros.
To droši vien saprot abas puses, jo Saeimas ārkārtas sēdē, kurā tika lemts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, ilga mazāk par stundas ceturksni. Uz sēdi uzaicinātajam Latvijas Krājbankas pagaidu pārvaldniekam Jānim Brazovskim vārds tā arī netika dots. Ko izmeklēs Jāņa Lāčplēša komisija, pagaidām nav skaidrs, komisijas locekļu savstarpējās nesaskaņas pagaidām nav pārvarētas, un divu nedēļu laikā pēc komisijas izveidošanas, tā nav saņēmusi NEVIENU dokumentu. Komisijas savus secinājumus neizdarīs ātrāk kā nākošā gada oktobrī, tas ir PĒC TAM, kad taps zināmi krimināllietas izmeklēšanas rezultāti. ZZS, iniciējot parlamentārās komisijas izveidi, piedāvāja tai sagatavot likumu par Krājbankas likvidāciju. Bez šaubām, šāda likuma pieņemšana GADU PĒC bankas sabrukuma būs iespaidīga. Visbeidzot, Lāčplēša k-ga saistība ar viņa vadīto komisiju, atgādina laulības ar nemīlamo.
Tas viss ļauj minēt, ka kārtējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības rezultāts, līdzīgi kā iepriekš, būs valsts līdzekļu izšķērdēšana un tautas kalpu vētrainas darbības imitācija.
Ref: 017.011.103.524