Tuvojoties referendumam par valodu, vairāki cilvēki ir aizdomājušies par to, kāda ir attieksme pret valsts valodu tajās ģimenēs, kur viens no laulātajiem ir krievs, otrs – latvietis.
Lielākā daļa aptaujāto, kas precējušies ar citu tautību pārstāvjiem, apgalvo, ka ģimenē valda vienota attieksme pret valsts valodu. Grūtāk bijis vienoties pāriem, kas savā starpā sarunājas krievu valodā, liecina Latvijas Avīzes veiktā aptauja.
Konflikti parasti rodas ģimenēs, kurās viens laulātais grib būt pārāks par otru, skaidro psihoterapeits Sandis Ratnieks. Inteliģentu cilvēku starpā retāk rodas strīdi.
No Latvijā gada laikā reģistrētajām laulībām tikai puse ir noslēgtas starp latviešiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2010. gadu (2011. gada statistikas dati vēl nav apkopoti). Sestā daļa (15%) jeb 1 418 no kopumā 9 290 laulībām ir starp krieviem un latviešiem.
«Pārsvarā etniskās laulības veidojas starp pārkrievotajiem latviešiem vai arī krieviem, kuri Latvijā jau dzīvo ilgāku laiku, un viņu domāšana nemaz neatšķiras no latviešu domāšanas,» teic demogrāfs Ilmārs Mežs. Jau attiecību sākumā abi laulātie ir vienojušies, kādā valodā runāt mājās, tāpēc, «domājams, ka arī referendumā viņi būs vienisprātis».
Ref: 104.000.103.613