Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā, atzīst banku analītiķi.
Tostarp DNB Bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādījis, ja attiecīgais koalīcijas lēmums tiešām atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā.
«Tā tiešā ietekme būs triviāla, taču tas ir ļoti slikts precedents, kura ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu tālākā nākotnē var būt graujoša, ar būtiskām negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma – centieniem atrast risinājumus, kuri veicina kopējās labklājības pieaugumu, uzlabo tautsaimniecības funkcionēšanas efektivitāti. Tā vietā tiek piedāvāta deķīša staipīšana nozaru starpā, kura rezultāts ir kopējās labklājības samazināšana,» tā Strautiņš.
Viņš skaidro, ka šajā gadījumā kaitējums ekonomikai tiks nodarīts divos veidos – tiks atņemts laiks pievienoto vērtību radošu risinājumu radīšanai un tiks traucēts cenu mehānisma darbībai, kas signalizē patērētājiem par dažādu preču un pakalpojumu salīdzinošajām izmaksām. «Valsts uzdevums nav mudināt patērētājus drīzāk iegādāties dārzeņus vai pienu, pārtiku vai apģērbus. Ja kādam trūkst naudas, tas jārisina ar sociālās politikas palīdzību. Ir grūti iedomāties muļķīgāku, triviālāku politikas mērķi kā kādas atsevišķu dārzeņu veidu cenu pazemināšana,» uzsver Strautiņš.
Tāpat viņš min, ka ar šādu lēmumu tiek sūtīts aplams signāls, ka lauksaimniecība ir nozare, kas nākotnē var nozīmīgi ietekmēt sabiedrības labklājību.
«Tā veido 2-2,5% no kopējās pievienotās vērtības. Turklāt tajā dārzeņu audzēšana veido niecīgu daļu. Esam lieli piena un graudu eksportētāji, klimata dēļ mums nav nekādu cerību kļūt par lieliem dārzeņu eksportētājiem. Aplama ir arī ziņa, ka iekšējais tirgus var būt nozīmīgs attīstību veicinošs faktors pat lauksaimniecībai, šai nelielajai nozarei. Apmēram divas trešdaļas piena un graudu tieši vai netieši eksportējam, tālākā nākotnē proporcija augs. Tur arī jāmeklē attīstības iespējas,» pauž Strautiņš.
Vienlaikus viņš arī atzīst, ka šis lēmums, neapšaubāmi, dārzeņu cenas samazinās, taču ražotāji naivi cer, ka tas palielinās pieprasījumu pēc viņu produktiem. «Pārtika ir prece, kuru lielākā daļa cilvēku pārstāj pirkt nevis tad, ka viņiem beidzas nauda, bet tad, ka viņiem to vairāk nevajag. Jā, ir bēdīgas situācijas, kad pirmā beidzas nauda, taču palīdzēšana viņiem ir sociālās politikas uzdevums. Piemēram, no 2002.gada līdz 2015.gadam Latvijas iedzīvotāju spēja pirkt kartupeļus (kartupeļu daudzums, kuru var nopirkt par vidējo algu) pieauga vairāk nekā trīs reizes, bet kartupeļu patēriņš uz vienu iedzīvotāju samazinājās par 40%. Pieaugot ienākumiem, cilvēki sāka vairāk pirkt citus produktus. Dārzeņi, kuri tiešām Latvijai raksturīgi, mēdz būt lēti jebkurā gadījumā,» saka DNB Bankas makroekonomikas eksperts.
«Tā vietā, lai veidotu tehnoloģiski attīstītu ekonomiku, grimstam provinciālā marasmā,» rezumē Strautiņš.
Savukārt SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacījis, ka nodokļu palielināšana vai samazināšana ir politiska izšķiršanās. «Ja kungi lemj, tad tā būs būt. Tomēr, šķiet, ka šis lēmums ir samērojams ar deputātu kvotām, kad ir pārlieku liela vēlme izpatikt, neņemot vērā kontekstu,» viņš teica.
Viņš uzsver, ka PVN likmes pazemināšana augļiem un dārzeņiem, kā arī visam citam ir jāatliek malā, līdz tiek novadītas fundamentālās izmaiņas un izvērtēts kādas ir jaunās fiskālās iespējas.
«Šajā gadījumā nav ne mazākā skaidrojuma kādēļ tieši atbalsts ir šai grupai un nevienai citai. Un vai tiešām ieplānoto būs iespējams nokontrolēt. Turklāt vairums skaidrojumu ir baltiem diegiem šūti. Ja ir vēlme balstīt uzņēmējus, tad, vismaz ņemot vērā viņu bažas, būtu jāstiprina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un citu uzraugošo iestāžu darbs, nevis jāmazina PVN. Uzņēmējiem būtu jāatrod citi atbalsta pasākumi, manuprāt daudz efektīvāki,» saka Gašpuitis.
Iepriekš jau vēstīts, ka valdošās koalīcijas partijas ceturtdien, 7.septembrī, vienojās atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem PVN likmi samazināt no 21% līdz 5%.
ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tajā skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.
Savukārt Latvijai raksturīgie dārzeņi un zaļumi, kuriem būtu jāievieš samazinātā PVN likme, ir kartupeļi, sīpoli, ķiploki, puravi, kāposti, tostarp ziedkāposti, brokoļi, rožu kāposti, baltie un sarkanie galviņkāposti, dārza salāti un cigoriņi, burkāni, galda rāceņi, kāļi, mārrutki, topinambūri, melnie rutki, turnepši, sakņu pētersīļi, bietes, redīsi, gurķi, nelobīti zirņi, nelobītas pupiņas, citi nelobīti pākšu dārzeņi, selerijas, izņemot sakņu selerijas, spināti, tostarp Jaunzēlandes spināti un dārza balodenes, rabarberi, kabači un ķirbji, lapu bietes, fenhelis, cukurkukurūza, pētersīļi, tostarp dekoratīvie pētersīļi, sīpolloki, ķiploku loki, baziliks, dilles, piparmētras, kinza, visa veida zaļumi, tajā skaitā bietīšu lapas, rukola un zirņu dīgsti.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piektdien, 8.septembrī, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja, ka Finanšu ministrija rosina samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem.
«Ja PVN tiek samazināts, tad jābūt vismaz džentlmeņu vienošanās ar tirgotājiem, ka viņi neizmantos šo nodokļa starpību, lai uzliktu vēl papildu uzcenojumus, kā arī noteikti ir jāvienojas, ka šāda samazināta likme būtu noteiktu laiku – dažus gadus, lai šajā periodā mēs varētu vērtēt vai tiešām ir sasniegti tie mērķi un rezultāti, uz kuriem mēs cerējām, piemēram, apgrozījuma pieaugums un lielākas iespējas mūsu ražotājiem,» sacīja ministre.
Valdība piektdien ārkārtas sēdē spriedīs par budžeta fiskālās telpas paplašināšanas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā.
Ref: 225.000.103.1859