Baltijas valstu Igaunijas un Lietuvas ekonomikas visticamāk samazinās savu izaugsmi, «slīdot» lejā no pirmā ceturkšņa virsotnēm. To ietekmēs ierobežotais eksports, kas līdz šim bijis valstu attīstības dzinējs, ārvalstu pieprasījuma mazināšanās dēļ, uzskata Bloomberg aptaujātie analītiķi.
Ekonomikas krīzes smagi skartās valstis Igaunija un Lietuva spējušas sasniegt straujākos izaugsmes tempus, kādi bijuši pēdējo trīs gadu laikā. Sasniegt šādus rezultātus valstīm palīdzēja striktie taupības pasākumi, kas veicinājuši Baltijas reģiona konkurētspēju eksporta un ražošanas nozarēs. Gan Igaunijas, gan Lietuvas, gan Latvijas izaugsme pārspēja pasaules attīstītāko valstu rezultātus.
Neskatoties uz to, šādi izaugsmes tempi, kas balstīti uz eksportu, varētu nebūt ilgtspējīgi, jo vietējās rūpnīcas tuvojas sasniegt savu maksimālo ražošanas jaudu, uzskata analītiķi, kuru vidū ir arī Capital Economics eksperts Nīls Šērings (Neil Shearing).
Pēc analītiķu domām, izzudīs arī salīdzinājuma faktors, ko veicina nelabvēlīgie rādītāji krīzes gados. Šādi tiktu mazināti arī iekšzemes kopprodukta rezultāti.
«Baltijas valstu pirmā ceturkšņa izaugsmes rādītāji visticamāk atrodas sava cikla virsotnē, tā kā eksporta kapacitātes limits vairāk vai mazāk ir sasniegts. Ja ārējais pieprasījums vājināsies, kas, manuprāt, tā arī notiks, nebūs stimula arī iekšzemes politikas attīstībai,» sacījis Šērings.