Ekonomisti: būvniecības nozare ir izdzīvošanas režīmā

Būvniecības nozare joprojāmtiek raksturota kā vienīgā no būtiskajām iekšzemes kopprodukta (IKP) nozarēm, kas uzrāda kritumu. Ekonomisti paredz, ka krasa izaugsme nebūs vērojama vēl vismaz divus gadus.

Nordea bankas lielo korporatīvo klientu daļas vadītājs Jānis Zagorskis:

Būvniecības dati atveseļošanās signālus nesūta. Nozares kopējais apjoms 2011. gada pirmajos trīs mēnešos sastādīja 91,5 miljonus latu, kas ir zemākais pēdējos sešos gados. Apjomi ir tik dramatiski zemi, ka tos vairs nav iespējams objektīvi novērtēt segmentu griezumā, jo katrs lielāks būvniecības projekts ietekmē attiecīgo būvniecības apakšnozari. Principā, vērtēta tiek nevis nozare, bet gan atsevišķi projekti, kuri spēj ietekmēt nozari. Būvniecības nozare ir palikusi vienīgā no būtiskām IKP veidojošajām nozarēm, kas aizvien uzrāda kritumu. Neskatoties uz jau tā ļoti zemo salīdzinošo bāzi – 2010. gada 1. ceturksni, kad laika apstākļi bija līdzīgi skarbi kā šoziem, nozares kritums 15,1% vērtējams kā ļoti liels.

Vislielākais būvniecības un remontdarbu samazinājums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, bija administratīvo ēku, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku būvniecībā – attiecīgi par 73,5% un 57,2%, kam seko maģistrālo cauruļvadu un komunikāciju līniju būvniecība ar 37,5%. Savukārt 82% pieaugums bijis dzīvojamo ēku būvniecībā, bet tā kopējais apjoms 10 miljoni latu ir niecīgs un nav vērtējams kā segmenta izaugsme.

Viss liecina par to, ka nozare joprojām atrodas izdzīvošanas režīmā. Privātā sektora pieprasījums ir ļoti neliels – drīzāk vērtējams atsevišķu projektu griezumā. Nozari pie dzīvības uztur vienīgi publiskā sektora pieprasījums ar dažāda veida infrastruktūras objektiem, ko finansiāli atbalsta Eiropas fondu līdzekļi.

Cerības turpmākos ceturkšņos būtu saistāmas ar vairākiem plānotiem projektiem ceļu būves un komunikāciju izbūvju segmentos, apgūstot jaunus Eiropas fondu pieejamos līdzekļus. Privātais sektors tuvākā laikā nespēs radīt būvnieku vēlamo pieprasījumu.”

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:

Būvniecība savā ciklā būs pēdējā, kas izies no lejupslīdes. To nosaka apstākļi, ka saglabājoties noturīgai kopējai izaugsmei, pieprasījuma kāpums pēc nozares pakalpojumiem atspoguļosies ar zināmu nobīdi. Kritumu joprojām diktē potenciālo privāto pasūtītāju nedrošība un piesardzība, gan arī publisko sektoru ietekmējošais konsolidācijas process, ko papildus koriģē sparīgi kāpjošā inflācija un nodokļi. Tādēļ ievērojamu kritumu turpina uzrādīt gan tirdzniecības, gan arī administratīvo būvju celtniecība. Datus turpina ietekmēt atsevišķi projekti, kas krietni sašūpo noteikta segmenta statistiku. Te minams Rīgas pašvaldības īstenotie projekti dzīvojamo ēku būvniecībā.

Neskatoties uz kritumu, iespēju robežās turpinās dažādu ES projektu īstenošana, kas ir nozīmīgs nozares investīciju avots. Kā bija gaidāms, līdz ar rūpniecības pieaugumu, aktualizēsies nepieciešamība pēc paplašināšanās, kas atsauksies arī būvniecībā. Pagaidām šajā segmentā gan vēl ir neliels kritums, bet būvatļauju izsniegšana liecina par potenciālo aktivitāti jau tuvākā nākotnē. Jūtams pieaugums vērojams gan esošo rūpniecības ēku un noliktavu paplašināšanā, gan renovācijā, gan arī visai sparīgā jaunu būvatļauju izsniegšanas kāpumā. Tomēr, neskatoties uz iespējamu aktivizēšanos noteiktos segmentos, apstākļi tuvāko divu gadu laikā nozarē kopumā saglabāsies nospiesti. Galvenais fokuss būs uz iespējamo ārvalstu investīciju un ES projektu īstenošanu.