Vienošanās par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic glābšanu tika panākta, lielā mērā pateicoties tam, ka kompānijas lielākais akcionārs ir valsts, pretējā gadījumā šo vienošanos būtu grūti panākt, norāda Krievijas miljardieris un lidsabiedrības kreditora Latvijas Krājbanka īpašnieks Vladimirs Antonovs.
Sarunas pa vienošanos bija mokošas un ilgas, taču, paldies Dievam, tā ir panākta, lielā mērā pateicoties tam, ka lielākais akcionārs ir valsts. Ja airBaltic būtu privāta kompānija, šādu vienošanos panākt būtu grūti, pirmdienas vakarā sasauktajā preses brīfingā uzsvēra Antonovs.
Viņš sacīja, ka šī vienošanās ir svarīgs solis, lai airBaltic varētu arī turpmāk veiksmīgi strādāt. Tas būs labums gan valstij, gan Rīgai kā airBaltic bāzes lidostai, gan arī Latvijas Krājbankai kā kompānijas lielākajam kreditoram tagad ir pārliecība, ka investētā nauda tiks saglabāta, skaidroja Antonovs.
Viņš piebilda, ka patlaban airBaltic visus kredītmaksājumus veic saskaņā ar grafiku un Latvijas Krājbankai kā kreditoram pret aviosabiedrību nav nekādu pretenziju šajā jautājumā.
Jautāts, vai paredzamie 100 miljonu latu ieguldījumi aviosabiedrības pamatkapitālā būs pietiekami, lai glābtu aviosabiedrību, Antonovs sacīja, ka šīs naudas pietikšot. Ņemot vērā to, ka tiks ieguldīta reāla nauda, nevis intelektuālais kapitāls vai kas tamlīdzīgs, ar šiem līdzekļiem pilnībā pietiks, uzsvēra Antonovs.
Viņš piebilda, ka saskaņā ar panākto vienošanos turpmāk airBaltic valdē darbosies trīs cilvēki un vairākums būs valstij kā vairākuma akcionāram, savukārt uzņēmuma padomē būs seši cilvēki, un arī tur valstij būs vairākums. Jautāts, vai jau zināmas personas, kuras strādās valdē un padomē, Antonovs atbildēja, ka patlaban tiekot apspriesti kandidāti un visi akcionāri vēlas atrast tādu pārvaldības modeli, kas būtu izdevīgs gan valstij, gan privātajam akcionāram, gan kreditoriem.
Jautāts, vai Latvijas Krājbanka nav gatava iegādāties savam debitoram Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) piederošās akcijas, Antonovs atbildēja noliedzoši.
Viņš uzsvēra, ka jāturpina airBaltic gaisa flotes modernizācija, lai aviosabiedrība varētu īstenot savu attīstības stratēģiju, attīstot Rīgu kā reģionālo bāzes lidostu un tranzīta pasažieru plūsmu caur Rīgu. airBaltic arī turpmāk jāspēj veiksmīgi konkurēt šajā reģionā ar tādām aviosabiedrībām kā Czech Airlines un Finnair, uzsvēra Antonovs.
Jautāts, vai BAS nav vērsusies Latvijas Krājbankā pēc aizdevuma, lai dibinātu jaunu aviosabiedrību Lietuvā, Antonovs atbildēja noliedzoši. Ja šāds iesniegums būs, tad to, tāpat kā visus citus, izskatīs bankas kredītkomiteja. Cik zināms, lai dibinātu aviosabiedrību, nepieciešama Lietuvas valsts atļauja, taču nav dzirdēts, ka BAS tādu būtu lūgusi vai tāda būtu piešķirta, piebilda Antonovs.
Ziņu portāls BNN.LV atgādina, ka Antonovs vairākkārt mainījis savu viedokli par to, vai airBaltic būtu jāpārdod. Viņš ir izteicies, ka šobrīd uzņēmumu nevajadzētu pārdot, taču neoficiāli avoti lēš, ka pēc slepenas tikšanās ar Aivaru un Anriju Lembergiem, uzņēmējs aktīvāk norādīja uz nepieciešamību aviokompāniju nodot privātā akcionāra rokās.
BNN.LV jau ziņoja, ka saskaņā ar airBaltic akcionāru – valsts un Baltijas Aviācijas sistēmu (BAS) – vienošanos tiek izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un veikti nepieciešamie ieguldījumi aptuveni 100 miljonu latu apmērā lidsabiedrības pamatkapitālā.
Līdz ar vienošanās parakstīšanu valstij ir nodrošināta faktiskā kontrole pār uzņēmumu.
Vienošanās parakstīta starp Latvijas Republiku satiksmes ministra Ulda Auguļa personā, BAS, kreditoriem AS Latvijas Krājbanka, Bankas Snoras, Investbank, Taurus Asset Management Fund Limited, Transatlantic Holdings Company S.A. un SIA KD Jet.
Valsts ir uzlikusi saistības visām pusēm un līgumos ir paredzēta lielas un drastiskas soda sankcijas, līdz ar to nevienam līgumslēdzējam nav izdevīgi to nepildīt, uzsvēra Augulis.
Vienošanās paredz valsts proporcionālu līdzdalību airBaltic pamatkapitāla palielināšanā – valsts aizdevuma piešķiršanu airBaltic ne vēlāk kā līdz 2011.gada 14.oktobrim 16 miljonu latu apmērā, ja ir izpildīti vairāki priekšnosacījumi: atsaukts tiesiskās aizsardzības pieteikums Rīgas rajona tiesā, pilnībā dzēstas 59 110 akcijas, par ko lēmums pieņemts pērnā gada 30.aprīļa akcionāru sapulcē, jaunā redakcijā apstiprināti airBaltic statūti.
Tiesa, Antonovs sacīja, ka Transatlantic Holdings Company S.A. ieguldījums par 59 110 akciju iegādi tiks pārformēts kā airBaltic parāds Transatlantic Holdings Company S.A.